Zālē, kurā tiek lemts par jautājumiem, kas skar nākamā gada budžetu, izskatot atsevišķus likumprojektus, rodas kaismīgas diskusijas. Reizēm iesaistītās puses atrod kopsaucēju, taču gadās arī tā, ka jautājumi tiek atlikti. Viens no piemēriem ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kuriem pievienoti daudz jaunu ierosinājumu.
Diena jau iepriekš vēstījusi, ka no nākamā gada stājas spēkā grozījumi, kas paredz, ka biedrībām, nodibinājumiem un uzņēmējiem, kas nodarbina cilvēkus nepilnu darba laiku, no 2017. gada 1. janvāra par darba ņēmēju būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no trim ceturtdaļām minimālās darba algas, bet no 2018. gada 1. janvāra – no pilnas minimālās darba algas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atzīst, ka minētais jautājums sabiedrībā guvis pretrunīgu vērtējumu, kā arī komisija saņēmusi daudz vēstuļu, kurās pausti iebildumi pret šādiem likuma grozījumiem, piedāvājot no tiem atteikties vai tos koriģēt. Lai gan iepriekš gan Finanšu, gan Labklājības ministrija Dienai pārliecinoši norādīja, ka izmaiņas grozījumos vairs nav iespējamas un netiks virzītas, nu situācija mainījusies – pēc Barčas aicinājuma komisijas paspārnē tiek veidota darba grupa, kas izstrādās jaunus grozījumus.
Galvenās domstarpības rada jautājums, kādas personas iekļaut lokā, kam netiks piemērotas sociālās iemaksas. Izskanējuši vairāki piedāvājumi, piemēram, frakcija No sirds Latvijai rosina sarakstā iekļaut personas, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā, Imants Parādnieks (NA) uzskata, ka šim sarakstam jāpievieno arī cilvēki, kuri saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu. Plānots, ka minētie grozījumi likumā tiks izstrādāti līdz gada beigām. Kā norāda Barča, jautājums atlikts, lai to nesasteigtu un rūpīgi izdiskutētu katru ierosinājumu.
Citi likumprojekti tiek izskatīti raitāk, arī daudz apspriestās izmaiņas Izglītības likumā. Lai gan ne bez diskusijām, tomēr komisijā atbalstīti pretrunīgi vērtētie tā dēvētie lojalitātes grozījumi. Deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa) gan uzsvēra, ka viņš ir pret lojalitātes grozījumiem, jo Latvijas tiesību un normatīvajos aktos nav paskaidrots, kas ir un kas nav lojāls. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) turpretī ir pārliecināts, ka "Saskaņas retorika ir tikai interpretācijas un argumentu piemeklēšana savai pozīcijai". Izmaiņas paredz, ka no darba var atbrīvot pedagogus, kas nepilda savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17. novembra, avīzē Diena!