Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Bažas, ka jaunās sociālās apdrošināšanas normas nesīs bankrotu

Līdz ar nākamā gada sākumu stāsies spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu. Grozījumi paredz, ka biedrībām, nodibinājumiem un uzņēmējiem, kas nodarbina cilvēkus nepilnu darba laiku, no 2017. gada 1. janvāra par darba ņēmēju būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no trim ceturtdaļām minimālās darba algas, bet no 2018. gada 1. janvāra – no pilnas minimālās darba algas. Tas nepieciešams, lai novērstu sociālo nevienlīdzību, proti, tās personas, par kurām tiek maksātas nelielas apdrošināšanas iemaksas, nenopelna sev vecuma pensiju, piektdien lasāms avīzē Diena.

Lai gan mērķis ir labs, nevalstiskās organizācijas (NVO) satraukušās par to, kā nodrošināt savu darbību, un bažījas par nozares masveida bankrotu – tām nepietiek līdzekļu, lai veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba apjomu, ko cilvēki faktiski nav veikuši. 

Paustās bažas ilustrē Latvijas Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs: "Mums organizācijā vairāk nekā 300 cilvēku strādā nepilnas slodzes, un uz viņiem attieksies šī likuma norma. Lauku reģionos mums ir 83 darbinieki, kuri strādā nelielus darbus, piemēram, vecam cilvēkam divas reizes nedēļā ienes malku vai atnes pārtikas produktus no veikala. Realitātē tas nozīmē, ka šis cilvēks strādā vien pāris stundu nedēļā, saņem par to nelielu samaksu un mēs par viņu maksājam visus nodokļus. Izvērtējot to, ka mums par viņiem būs jāmaksā trīs ceturtdaļas no šīm sociālajām iemaksām, man godīgi jāsaka, ka mēs negribam, bet nāksies stipri izvērtēt, cik no viņiem varam atstāt. Piemēram, ja viņš strādā divas stundas nedēļā jeb desmit mēnesī, mēs samaksājam 40 eiro, no kuriem samaksājam arī nodokļus. Tad, ja šie 40 eiro pārvērtīsies par vēl plus 97 eiro sociālās apdrošināšanas iemaksu, diemžēl mēs nevarēsim atļauties šos cilvēkus algot."

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš apgalvo, ka nevar komentēt bažas par NVO bankrotu, tomēr uzsver, ka grozījumu sāls esot ārkārtīgi būtiskas problēmas mazināšanā: "Beidzamajos gados apmēram trešdaļa sociālās apdrošināšanas iemaksu tiek veiktas no ienākumiem, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu. Tātad šo personu sociālais nodrošinājums nākotnē būs ļoti zems, un personas nenopelnīs sev pat minimālo vecuma pensiju. Līdz ar to pārējiem sociālo apdrošināšanas iemaksu veicējiem nāksies solidarizēties un nodrošināt vismaz minimālo vecuma pensiju, ko pati persona sev nebūs nopelnījusi. Bet mūsu sabiedrība strauji noveco, tas nozīmē, ka spiediens uz sociālo sfēru, jo īpaši pensijām, pieaugs. Vai tad būtu labāk, ja NVO cilvēki paši nākotnē paliktu bez sociālā nodrošinājuma?"

Visu rakstu lasiet piektdienas, 4. novembra, avīzē Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas