Kā norādīts vienošanās projektā, šīs sadarbības mērķis būs nodrošināt pēc iespējas operatīvāku reakciju uz ārkārtējām situācijām.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta Starptautisko attiecību nodaļas pārstāve Renata Ļaudanskiene, vienošanās iniciatore ir Igaunija.
"Mums jau ir starpvaldību vienošanās ar Latviju, bet ar Igauniju vienošanās līdz šim nav bijis. Trīspusēja vienošanās ir Igaunijas iniciatīva. Konkrēti plāni par to, kā reaģēt, kā apmainīties ar informāciju, parādīsies vēlāk," viņa piebildusi.
Pēc Ļaudanskienes teiktā, attiecīgie visu triju Baltijas valstu dienesti arī šobrīd uztur ciešus sakarus, bet šāda vienošanās padarītu sadarbību efektīvāku, piemēram, gadījumos, ja pierobežas rajonos izceltos plūdi vai kūdrāju ugunsgrēki.
Iecerēts, ka puses izstrādās starpvalstu glābšanas operāciju plānus, kas atvieglinātu palīdzības sniegšanu, tranzītu, sadarbību operācijas laikā un nodrošinātu uzņemošās valsts atbalstu.
Paredzēts arī, ka tai valstij, kura lūdz palīdzību, nebūs jāsedz izdevumi, kas radušies valstij, kura sniedz šo palīdzību. Dažos gadījumos, ņemot vērā ārkārtējās situācijas raksturu vai apmērus, pilnvarotās institūcijas varētu noteikt, kādi izdevumi jāsedz valstij, kura palīdzību lūgusi.
Palīdzības lūdzējas valsts atbildīgās institūcijas savukārt nodrošinātu, lai palīdzības sniedzēji var šķērsot robežu un lai no reaģēšanas spēkiem netiktu iekasēti nodokļi, muitas nodevas vai cita maksa.