Latvijas Banka palielinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētā krituma par 0,3% līdz pieaugumam 0,5% apmērā. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste pauda, ka Latvijā ekonomikā recesija ir jau aiz muguras, vienlaikus gan arī atzīmējot, ka IKP šā gada prognozēs pārmaiņas ir diezgan "kosmētiskas".
Līdz ar to Baldzēna vērtējumā valdībai ir jāatzīst, ka situācija ir uzlabojusies un atsevišķas lietas varot pieņemt budžeta grozījumu veidā, nevis ķeroties pie nodokļu analīzēm.
"Tā tendence ir viennozīmīga. Tad, kad [bijušais finanšu ministrs Jānis] Reirs (JV) Eiropas Komisijai bija gatavojis tehnisko budžetu, tad mums ārējais parāds bija 7%. Kad aizgājām līdz jaunajai valdībai, bija 5%, bet kad iesniedza budžetu Saeimā - 4,6%. Situācija summāri uzlabojas, līdz ar to situāciju valstī var atrisināt budžeta ietvaros ar budžeta grozījumiem. Tie neapdraudētu valdības stabilitāti atšķirībā no budžeta pieņemšanas," pauda Baldzēns.
Viņš uzsvēra, ka nekādā gadījumā nedrīkst samazināt darbinieku sociālās garantijas. Piemēram, ja valdība kaut ko pārceļ no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu, tad tas jāpārceļ tādā pašā apjomā, kā arī jāņem vērā kāda konkrēta pakalpojuma dārdzības izmaiņas.
Baldzēns norādīja, ka nevajadzētu kautrēties no tā, ka situācija ir uzlabojusies. Proti, nevajadzētu gaidīt gada otro pusi, lai risinātu kaut ko no aktuālajām vajadzībām, kas skar, piemēram, pedagogus, slimnīcas, onkoloģijas pacientus un citus, ja to var izdarīt jau šobrīd, viņš uzsvēra.
Kā ziņots, šodien notika LBAS Tautsaimniecības padomes sanāksme, kurā LBAS vadība, eksperti un dalīborganizāciju pārstāvji diskutēs par kopīgo LBAS nostāju saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānotās darbaspēka nodokļu reformas kontekstā.
LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde aģentūrai LETA stāstīja, ka tālāk šis viedoklis tiks pausts Finanšu ministrijas organizētajā Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupā.
LBAS kategoriski iebildīs jebkādam ierosinājumam samazināt darbinieku sociālās garantijas, kas saistās ar valsts pensijām, apdrošināšanu bezdarba gadījumam un pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditāti, maternitāti, paternitāti un slimību, vecāku un veselības apdrošināšanu.
Tāpat valsts nedrīkst pieļaut, ka uzņēmuma nodokļu samaksas pagarinājuma termiņa rezultātā darbiniekiem tiek radītas negatīvas sekas, piemēram, nesaņemt pensiju pilnā apmērā. Atsevišķos uzņēmumos ar valsts gādību tas ir atrisināts, bet ne visas valsts mērogā.
Baldzēns norādīja, ka sociālās garantijas nedrīkst samazināt, īpaši apstākļos, kad ir augsta inflācija un neliels darba samaksas pieaugums atsevišķām darbinieku kategorijām. Viņš uzsvēra, ka reformas nekad neskar kapitālu, tikai darbiniekus - no strādnieka līdz augstu kvalificētam menedžerim.
LBAS uzturēs spēkā prasību atgriezties pie bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas kārtības kāda tā bija līdz 2019.gada 31.decembrim. Organizācija atgādina, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme bezdarba apdrošināšanai nemainījās, bet pakalpojums tika samazināts.