No Eiropas Savienības (ES) fondiem periodam no 2014. līdz 2020.gadam paredzēti 98,3 miljoni eiro, un vēl 24,6 miljoni eiro ES finansējums no iepriekšējā finanšu perioda. Aptuveni 125 miljoni eiro plānots valsts budžeta bāzes finansējums. Tāpat 11 miljonus plānots iekasēt autoceļu nodevas, bet vēl 38 miljoni eiro būs valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un 12 miljoni eiro - Zemkopības ministrijas (ZM) autoceļu programmām. 47,9 miljoni eiro budžetā plānoti jaunās politikas iniciatīvām, no tiem lielākā daļa - 32 miljoni eiro - paredzēta valsts autoceļu sakārtošanai.
Pēc Matīsa teiktā, lielāka skaidrība ir par šo līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālo ceļu posmos, taču vēl tiks precizēta līdzekļu izmantošana vietējo ceļu posmu remontiem. Plānošanas reģioni ir izteikuši vēlmi noasfaltēt virkni vietējo autoceļu, taču šiem ceļiem ES finansējums netiekot novirzīt. Skaidrība par konkrētu ceļa posmu sakārtošanu būšot oktobrī.
Līdz oktobrim valdībā tiks virzīts apstiprināšanai privātās partnerības projekts - Ķekavas apvedceļa izbūvei, kam no valsts budžeta paredzēti 12,8 miljoni eiro. Plānotā partnerības iepirkuma līguma kopējā līgumcena ir 159,7 miljoni eiro. Kā skaidroja Matīss, ja ES nosacījumi atļauj šim projektam paredzēto summu atmaksāt 15 gados, tad projekts iekļaujas fiskālajos rāmjos, taču, ja tos attiecina uz vienu gadu, tad ir problēmas.
Plānots izbūvēt Ķekavas apvedceļu vairāk nekā 14 kilometru garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka pašvaldības un valsts autoceļu finansējuma vajadzētu pieaugt līdzvērtīgi, taču 2015.gadā šāda tendence neesot ievērota. Matīss gan norādīja, ka šo problēmu var atrisināt, piesaistot jaunajai iniciatīvai paredzētos līdzekļus. Viņš arī atzina, ka ir jāpanāk pašvaldības un valsts ceļiem atvēlēto līdzekļu attiecība 30% pret 70%. Vienlaikus gan ministrs atgādināja, ka reģionu ceļiem tiek atvēlēti līdzekļi arī no citām programmām, piemēram, tranzīta ielu sakārtošanas programmas.
Padomē arī vienojās, ka nepieciešams apsekot visu Latvijas tiltu stāvokli, un visu šo informāciju apkopot, lai būtu pieejamas ziņas par tiltu stāvokli un nepieciešamību.
Savukārt Latvijas Ceļu būvētāja pārstāvis Andris Bērziņš, vērtējot autoceļu finansēšanas likumus, atzina, ka tajos ir vāji vai vispār nav norādīti mērķi, kā arī nav konsekvences likuma mērķa definēšanā. Tāpat tajos esot atsauces uz vairs neeksistējošiem likumiem. Viņš secināja, ka esošais likumdošanas ietvars bremzē autoceļu kā infrastruktūras mugurkaula attīstību, un esot nepieciešams noteikt finansējuma vidēja termiņa stabilitāti un prognozējamību.
Piektdien notika pirmā Autoceļu padomes sēde, kurā sprieda par ilgtermiņa valsts ceļu sakārtošanas programmām, kā arī par 2015.gada plāniem. Padomes mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgi atjaunotu autoceļu tīklu.
Kā skaidro ministrijā, padomes funkcijas ir koordinēt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldības institūciju un nevalstisko organizāciju darbību autoceļu jomā, kā arī izvērtēt autoceļu uzturēšanas, atjaunošanas un pārbūves finansēšanas modeli atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.
Padomes uzdevums ir arī sniegt priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai paaugstinātu autoceļu kvalitāti valstī, sagatavot priekšlikumus saistītu normatīvo aktu projektu izstrādei, kā arī autoceļu stāvokļa izvērtēšana atsevišķos plānošanas reģionos, pašvaldībās un attiecīgu priekšlikumu sagatavošana.