Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Algologs – sāpju novēršanas speciālists

Pateicoties savlaicīgas diagnostikas pieejamībai, zaļajam koridoram un iedzīvotāju informētībai par onkoloģiskajām saslimšanām, to cilvēku skaits, kas uzsāk ārstēšanos no onkoloģiskajām slimībām, pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies. Mediķi joprojām mudina iedzīvotājus savai veselībai pievērst nopietnāku uzmanību, jo vēzis lielākoties ir veiksmīgāk ārstējams, ja tiek diagnosticēts tā agrīnajās stadijās, taču ārstu aprūpē nonāk dažādi pacienti – gan tādi, kas atveseļosies, gan ar ielaistām slimībām. Nelūgts, bet nereti nenovēršamas onkoloģisko slimību un dažkārt arī ārstēšanas procesa pavadonis ir sāpes, kas var piemeklēt jebkurā posmā. Sāpēm var būt dažāds raksturs un intensitāte, taču, pateicoties mūsdienīgiem medikamentiem, no tām iespējams atbrīvoties.

Stereotipi traucē

Sāpju novēršana vai, ja tas nav iespējams, vismaz mazināšana ir nepieciešama gan tādēļ, lai veiksmīgāk notiktu ārstēšana, gan pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanas nolūkos. Situācijā, kad pieejami dažādi iedarbīgi medikamenti, ļaut cilvēkam ciest sāpes ir nepieļaujami, uzskata Rīgas Austrumu KUS Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas onkoloģe ķīmijterapeite Līga Keiša-Ķirse.  20–50% onkoloģisko pacientu cieš sāpes. Izplatītas slimības gadījumā sāpes izjūt līdz pat 80% pacientu, bet pēdējā dzīves gadā sāpes ir 85% onkoloģisko slimnieku. Apmēram 60–80% pacientu ir hroniskas sāpes ar izlaušanās sāpju epizodēm, kas visbiežāk ir pēkšņas, īslaicīgas un pārejošas, taču stipras vai ļoti stipras sāpes. Hroniskas sāpes ir tās, kas ilgst vismaz sešus mēnešus un ir vidējas vai stipras 12 stundu diennaktī. Vislielākās sāpes izraisa aizkuņģa dziedzera, prostatas, kaulaudu ļaundabīgie audzēji, kā arī krūts un plaušu vēzis, tas ir saistīts ar organisma fizioloģiju – nervu sistēmas iesaisti.

Var būt neliels audzējs, kas izraisa lielas sāpes, kā arī otrādi – audzējs ir liels, taču spēcīgu sāpju nav. "Kad pēc ārstēšanās stacionārā slimnieks tiek izrakstīts, par viņu ambulatorajā praksē ir atbildīgs ģimenes ārsts, tieši viņa kompetencē ir arī pretsāpju medikamentu izrakstīšana pacientam. Sabiedrībā nereti valda stereotipi, ka pretsāpju medikamenti izraisa atkarību un labāk paciesties un no tiem atteikties. Bet šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata! Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir nodrošināti mūsdienīgi un efektīvi medikamenti, kuri pielāgojami dažādām situācijām. Tā gluži nav, ka stipru sāpju gadījumā būs jālieto visspēcīgākie medikamenti, – ir jāvērtē saslimšanas veids, sāpju specifika un atbilstoši šiem faktoriem jāizvēlas piemērotākais medikaments," skaidro Keiša-Ķirse.

Ģimenes ārstiem jābūt kompetentākiem

Ja ģimenes ārsts nespēj adekvāti novērtēt pacienta problēmu, viņš var nosūtīt pie paliatīvās aprūpes speciālista, kuri pieejami arī novados, vai arī pie sāpju speciālista – algologa. Sāpju medicīnas jeb algoloģijas galvenais uzdevums ir hronisku identificētu dažādu sāpju sindromu aprūpe, īstenojot multimodālu terapiju.  Sāpju terapija jeb sāpju medicīna ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sāpju rašanās, pastāvēšanas un sekmīgas ārstēšanas mehānismu izpēti. Algologs, izvērtējot cilvēka saslimšanas specifiku un sāpju raksturu, pacientam sniedz rekomendācijas ģimenes ārstam, lai viņš zinātu, kas tālāk jādara, un izskaidrotu pašam pacientam un viņa radiniekiem, kas būtu jādara, lai sāpes mazinātu, skaidro algologs Mihails Arons, Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents. 

Galvenais ir lietot izrakstītos medikamentus noteiktajās devās un laikā, turklāt tas jādara pastāvīgi, nevis tikai tad, kad sāk sāpēt. Algoloģe Ināra Logina, Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras profesore, novērojusi, ka dažkārt slimniekiem šķiet – viņiem jālieto pārāk daudz medikamentu, un tas ir slikti, tādēļ viņi, nekonsultējoties ar ārstu, pārtrauc to lietošanu, un rezultātā terapija ir neefektīva, sāpes atgriežas, bieži vien ar lielāku intensitāti.

Vilnis Sosārs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs, onkologs ķīmijterapeits, algologs, stāsta, ka mājas aprūpē esošam pacientam svarīgākais ir izpratne gan no ģimenes ārsta, gan paša slimnieka un tuvinieku puses par slimības gaitu, simptomiem un ārstēšanas specifiku. "Cilvēkam jāzina, kur nepieciešamības gadījumā vērsties pēc palīdzības, kā arī jāsaprot – nav jācieš sāpes, tās iespējams novērst vai mazināt. Jāsāk ar to, ka ģimenes ārstiem jābūt vairāk izglītotiem," uzsver Sosārs. 

Top komentāri

Manuprāt
M
Ļoti virspusēja un, pat, bīstama citiem, profesija, tie algologi. Sāpju noņemšana ir tikai organisma signālu "saimniekam", ka kaut kas organismā nav kārtībā. Tās ir sekas. Iznīdējot tikai sekas, cilvēks izveseļoties nevar. Tieši otrādi, cilvēks zaudē modrību un slimība var neglābjami progresēt. Ja jau ņem sāpes nost, tad jāārstē arī slimība.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas