Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -3 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Ādažu modelis – divi novadi vienā

Atšķirīgās robežās no sākotnējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma uz pašvaldību vēlēšanām pošas Ādažu novads, kurš būs apvienots ar Carnikavas novadu, bet ne ar Saulkrastiem un Sējas novadu, kā bija iezīmēts pirmajā novada kartes versijā. Tādējādi saplūdīs divas pašvaldības, no kurām Ādažos ar samērā lielu pārsvaru (10 vietas no 15) pie varas ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), bet Carnikavā ar salīdzinoši mazāku (7 no 5) – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Var minēt, ka šīs partijas varētu gūt panākumus arī jaunajā sasaukumā.

Taču matemātiski summēt līdzšinējo partiju sarakstu panākumus nevar, jo vairāku sarakstu līderi ir mainījušies. No cīņas ir izstājusies Nacionālā apvienība (NA), kas 2017. gadā Carnikavā ieguva vienu mandātu, bet Ādažos nepārvarēja piecu procentu barjeru. Maksimāli iespējamais kandidātu skaits – 18 – ir tikai trijos no septiņiem sarakstiem, bet mazākais ir partijas KPV LV saraksts ar Tiesu nama aģentūras IT administratoru Tomu Baltaci priekšgalā (pašlaik šī partija abās domēs nav pārstāvēta). 


Saskata loģiku 

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) abu novadu apvienošanos atbalsta un joprojām uzskata, ka vismaz daļai no Garkalnes novada arī būtu bijis jāpievienojas Ādažiem. "Ādaži ir izteikts pakalpojumu centrs, te ir slimnīca, lielveikali, Ādažu skolā padsmit procentu bērnu ir no Carnikavas, sporta skolā pat 30%, ir attīstīts ražošanas sektors, darba vietas," skaidro Sprindžuks. Gan Carnikavas, gan Garkalnes iedzīvotāju liela daļa pakalpojumus saņem tieši Ādažos, un sanāk, ka daļēji reformas rezultātā šis process vienkārši tiek legalizēts. Savukārt daļa Carnikavas iedzīvotāju neesot integrējušies, tie ir atpūtnieki, no kuriem vairāki deklarējušies Carnikavā nodokļu atlaižu dēļ, bet vietējie pakalpojumi viņus maz interesē. 

Gan izglītībā, gan citās jomās izdevumus varēs optimizēt, piemēram, pērkot greideru ceļiem vai lemjot par sabiedriskā transporta maršrutiem. Tāpat viņš uzskata, ka būtu racionāli būvēt vienu lielu sporta halli visam novadam vai, teiksim, kultūras centru nevis 500, bet 700 vai 900 skatītājiem. Pašreizējās robežās viņš atturas prognozēt LRA saraksta pārsvaru, teikdams, ka visdrīzāk šis saraksts jaunajā novadā noteiks toni, jo izdarīts esot pat vairāk, nekā ticis solīts, bet jāstrādā būs visiem kopā. Pašreizējā priekšvēlēšanu cīņa notiekot bez ķengāšanās. LRA sarakstā ir gan ādažnieki, gan pieci carnikavieši, taču dažiem raduraksti ir vēl sarežģītāki – vienai kandidātei māja ir Ādažos, vasarnīca – Carnikavā, vēl kāds dzīvo burtiski uz novadu robežas, cits dzīvo Carnikavā, bet strādā Ādažu domē. "Mēs ar Daigu Mieriņu esam dzīvojuši Ādažos blakus mājās. Vai tāpēc viņa ir mazāk ādažniece, ka viņai ir Carnikavas pasta kaste?" vaicā Sprindžuks. 


Puse uz pusi

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa stāsta, ka LZS sarakstā abu novadu pārstāvji ir precīzi puse uz pusi, un citiem tā neesot. Viņa aizstāv ideju, ka pašvaldību līmenī, kur pamatā risināmi saimnieciski jautājumi, jāveido iespējami plaša koalīcija, "lai arī to sarakstu pārstāvji, kas ievēlēti pa vienam diviem, justos piederīgi". Jāsēžas pie galda un jālemj, ko var izdarīt ar esošo budžetu, jo sasolīts būs daudz, viņa saka, reālistiski piebilstot, ka Carnikavā tikai pašlaik sākuši virzīties uz priekšu daži projekti, kas tikuši solīti jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, piemēram, pusceļa māja ir uzbūvēta, bet tajā pagaidām iekārtota skola. Carnikavā un Ādažos vajadzētu arī sporta halles, kādas ir citviet Latvijā, jo savulaik, dalot sporta infrastruktūras naudu, Pierīgas pašvaldībām finansējums nav piešķirts. "Ja man jāizšķiras starp bērnudārzu un sporta halli, es izvēlos bērnudārzu," komentē Mieriņa. 

Teorētiski Carnikavas novada līdzšinējais Reģionu alianses saraksts varētu pievienoties LRA Ādažos, taču tā nav noticis. No šejienes nāk divu citu sarakstu līderi, kas abi ir Carnikavas domes deputāti. Imants Krastiņš ir pirmais numurs Jaunās konservatīvās partijas (JKP), savukārt Sniedze Brakovska – apvienotajam Kustības Par! un Jaunās Vienotības sarakstam. Reģionu alianse pagājušajās vēlēšanās ieguva trešdaļu Carnikavas vēlētāju balsu. Tomēr, kā atzīst I. Krastiņš, LRA vairāk koncentrējas uz saimnieciskiem jautājumiem, kamēr viņam pievilcīga šķiet JKP ideja vienoties zem kopīgām vērtībām, ka ir viens likums un viena taisnība visiem. Viņaprāt, jaunās novada robežas ļaus vēlētājiem koncentrēties nevis uz personībām, bet idejām, un viņš cer, ka izdosies panākt, lai vairāk uzklausa 22 novadā esošo ciemu iedzīvotāju vēlmes, padarot līdzekļu izlietošanas procesu taisnīgāku un caurspīdīgāku.

Arī Brakovska uzskata, ka jaunās novada robežas nāks par labu tā iedzīvotājiem, ņemot vērā to specifiskās atšķirības. Ar JV kopīgu sarakstu veidot bijis viegli, jo visi savā starpā ir pazīstami un ir pieredzējuši speciālisti savās jomās. Trīs no saraksta, ieskaitot pašu līderi, strādā privātajā pirmsskolā Patnis, un izglītība būs viena no saraksta prioritātēm. "Iepriekš es biju sarakstā, bet ne partijā. Kustība Par! ir pirmā partija, kurā esmu iestājusies, un manas vērtības ir liberālākas nekā Krastiņa kungam," savu politiskās partijas maiņu komentē Brakovska. Tomēr abi politiķi viens par otru izsakās pozitīvi. 2017. gadā Vienotībai abos novados 5% barjera izrādījās nepārvarama. 


Cīņa pret kalnu 

Jaunās novada robežas Latvijas Zaļās partijas (LZP) saraksta līderis Gundars Bojārs vērtē kā iespēju paplašināt zaļo vērtību ieviešanas lauku. Saraksts pamatā veidots uz Ādažu nodaļas bāzes, jo Carnikavā vēsturiski ar to neesot veicies. Jāatgādina, ka 2017. gadā LZP Carnikavā palika bez mandāta, bet toreizējais saraksta līderis Roberts Raimo esot bijis "pārāk ass", kaut arī daudz paveicis sporta objektu izveidē, vērtē Bojārs. Sarakstā būs daudzi cilvēki, kas pārstāv konkrētus ciemus, jo tie daudzviet atstāti novārtā, bet visi kopā atbalsta ar vidi saistītas vērtības. Vaicāts par saraksta otro numuru Mārtiņu Eikenu, kurš sociālajos tīklos redzēts atbalstām jauno Alda Gobzema partiju Likums un kārtība, Bojārs apstiprina, ka Eikens esot tās biedrs, bet esot ļoti aktīvs un godīgs. 

Saskaņas sarakstu šoreiz vada bijušais Rīgas domes deputāts, no JKP savulaik izslēgtais Druvis Kleins, kurš Ādažos dzīvo jau aptuveni 20 gadu. "Jebkuram sarakstam, kas nav ZZS Carnikavā vai LRA Ādažos, cīņa par ievēlēšanu ir cīņa pret kalnu," viņš atzīst, gan pieļaujot, ka viena līdz divu mandātu likteni varētu izšķirt vēlētāji, kas deklarēti Rīgā, bet kuriem Ādažos ir īpašums, tāpēc situācijā, kad Rīgā vēlēšanu nebūs, savas tiesības varētu realizēt šeit. Viņu startēt esot uzrunājusi partijas vadība, kuras taktika esot piesaistīt cilvēkus, kuri nav partijas biedri (arī Kleins tāds nav). Tādi sarakstā esot vairāki. Jāatgādina, ka 2017. gadā Saskaņa ieguva divus mandātus Carnikavā, bet Ādažos no šīs partijas ievēlēja Karinu Sprūdi, kuru vēlāk ievēlēja Saeimā no partijas KPV LV, bet pašlaik viņa ir partijas Likums un kārtība valdes locekle. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas