Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.
Apsūdzēto statusā – piecas personas
Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.
Šāgada martā krimināllieta saistībā ar vērienīgo krāpšanas mēģinājumu tika nodota kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām – H. Velmeru, K. Krastiņu, M. Beļeviču, T. Bokoru un V. Kačenu. Taču, kad lietu pēc nodošanas kriminālvajāšanas uzsākšanai pārņēma līdz šim izmeklēšanu uzraudzījušais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušels, kriminālprocesā sekoja negaidīts pavērsiens.
Aprīļa sākumā uz Dienas jautājumiem par kriminālprocesa tālāko virzību prokurors M. Trušels pauda pārliecību, ka lieta, kuru viņš raksturoja kā sarežģītu, taču vienlaikus uzteica VP veikto savlaicīgo un mērķtiecīgo izmeklēšanu, varētu nonākt tiesā jau dažu mēnešu laikā. Atbildot uz Dienas jautājumiem, M. Trušels neminēja nekādus apstākļus, kas prokurora ieskatā liecinātu par aizdomās turētajiem izvirzīto aizdomu nepamatotību vai trūkumiem izmeklēšanas procesā šī paša prokurora iepriekš gandrīz trīs gadus uzraudzītajā lietā.
Taču jau dažas dienas vēlāk pēc šīs informācijas sniegšanas Dienai un kopumā tikai nedēļu pēc kriminālprocesa saņemšanas no VP M. Trušels pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret četriem no pieciem aizdomās turētajiem – H. Velmeru, K. Krastiņu, T. Bokoru, V. Kačenu –, turpinot izmeklēšanu vienīgi pret līgumu parakstījušo bijušo Olmafarm valdes locekli M. Beļeviču.
Kā noskaidroja Diena, Olmafarm, kas ir atzīta par cietušo konkrētajā kriminālprocesā, prokurora M. Trušela lēmumam nepiekrita un šo lēmumu pārsūdzēja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, kas attiecīgo lēmumu atcēla, dodot pamatu prokuroram turpināt izmeklēšanu pret visām iesaistītajām un iepriekš aizdomās turētajām piecām personām.
Sazinoties ar prokuratūru, Diena saņēma apstiprinājumu, ka kriminālprocesā patlaban tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana un šobrīd kopumā piecām personām, tostarp diviem ārzemniekiem, krimināllietā jau ir uzrādītas apsūdzības par krāpšanas mēģinājumu, kas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.
Dienas rīcībā esošā informācija, ņemot vērā līdzšinējo kriminālprocesa gaitu un publiski pieejamo informāciju, liecina, ka apsūdzēto statusā tātad ir nonākusi bijusī Olainfarm un Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi H. Velmers un K. Krastiņš, kā arī Black Duck Invest pārstāvējušie T. Bokors un V. Kačena, respektīvi, apsūdzēto statusā nonākušas tās personas, pret kurām VP jau šāgada martā rosināja prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu.
Prokuratūra Dienai arī atklāja, ka apsūdzētie ar izmeklēšanu sadarbojas, taču vainu viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā neatzīst. Pēc prokuratūras šībrīža prognozēm, lieta – nu jau pret pieciem apsūdzētajiem – varētu nonākt tiesā vēl šogad – tas gan kopumā ir salīdzinoši vēlāk nekā M. Trušela aprīļa sākumā minētie "daži mēneši". Prokuratūrā Dienai arī paskaidroja, ka līdz šim lieta tiesai nav nodota "objektīvu iemeslu dēļ", konkrētus iemeslus, kas izraisījuši kavējumu, gan neminot.
Nozieguma hronoloģija
Diena iepriekš jau vēstījusi, ka krimināllietā nu jau apsūdzēto statusā esošajām personām faktiski tiek inkriminēts krāpšanas mēģinājums. Iecerēto sākotnēji bijis plānots panākt juridiski sarežģītā veidā – ar vairāku darījumu ķēžu starpniecību, taču apsūdzēto plāni pajuka, jo M. Beļeviča, acīmredzot pašai un citiem apsūdzētajiem negaidīti, tika atcelta no Olmafarm valdes locekles amata, kā rezultātā nācās steigā īstenot salīdzinoši primitīvu un fiktīvu shēmu, radot šķietamību par "čehu investoru", kas izrādījās vien tukša čaulas kompānija, piesaisti Olainfarm, un ar kuru it kā 2021. gada 27. aprīļa naktī ticis noslēgts Olmafarm piederošo Olainfarm akciju pārdošanas līgums.
Cik zināms Dienai, apsūdzēto iecerētā shēma sākotnēji paredzēja izmantot vairākas Čehijā un Kiprā reģistrētas kompānijas, ar kuru starpniecību īstenot darījumu ķēdi, kuras rezultātā Olainfarm kontrolpakete nonāktu minētās Black Duck Invest, ko kontrolētu T. Bokors un V. Kačena, un citas Čehijā šim nolūkam speciāli nodibinātas kompānijas Latvia Invest rokās, ko savukārt ar vēl vairāku kompāniju ķēdes starpniecību kontrolētu neviens cits kā tābrīža Olainfarm padomes locekļi H. Velmers un K. Krastiņš. Bija iecerēts vispirms Black Duck Invest iegūt kontrolē Olmafarm piederošās Olainfarm akcijas (42% akciju), bet pēc tam, izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem Olainfarm akcionāriem, jau kopīgi ar H. Velmera un K. Krastiņa kontrolēto Latvia Invest iegūt pilnīgu kontroli un ietekmi uzņēmumā ar vairāk nekā 50% akciju.
Iepriekš arī ziņots, ka turklāt jau 2021. gada martā M. Beļeviča kā Olainfarm valdes locekle, K. Krastiņa koordinēta, bez Olainfarm valdes saskaņojuma un padomes piekrišanas parakstīja līgumu ar kādu Vācijas konsultācijas sabiedrību Ludwig&Co GmbH. Tiek pieļauts, ka līgums ar Ludwig&Co un uz tā pamata notikusī iekšējās informācijas noplūdināšana bija nepieciešama, sagatavojoties iecerētajai Olainfarm kontroles pārņemšanai, lai ar šīs iekšējās informācijas palīdzību noteiktu un palielinātu Olainfarm akciju cenu un vērtību un tādā veidā tiktu atrasts pircējs Olainfarm akcijām, kuram pārdot akcijas jau par krietni augstāku cenu pēc tam, kad šīs akcijas savā kontrolē būtu ieguvusi krāpšanas mēģinājumā iesaistīto personu grupa.
Uzsākt Olainfarm pretlikumīgo pārņemšanu tieši ar Olmafarm piederošo Olainfarm akciju (kas faktiski bija Olainfarm kontrolpakete) atsavināšanu bijis būtiski un loģiski tādēļ, ka M. Beļevičai kā uzņēmuma valdes loceklei līdz 2021. gada 26. aprīlim, tas ir, līdz dienai, kad viņa tika atcelta no amata, bija šķietamas paraksta tiesības uzņēmumā Olmafarm, lai gan jau 2020. gadā M. Beļevičai no Valērija Maligina mantinieču puses tika pausta nepārprotama rakstveida neuzticība, lūdzot neveikt nekādas darbības ar Olmafarm mantu. Šīs paraksta tiesības tad attiecīgi varēja izmantot, lai parakstītu jebkurus kontroles pārņemšanas realizācijai vajadzīgos dokumentus, un tāda, visticamāk, arī bijusi sākotnējā iecere.
Taču, kā liecina notikumu hronoloģija, apsūdzēto plānus par sarežģītās shēmas īstenošanu izjauca Olainfarm un Olmafarm patiesās īpašnieces – V. Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina, kuras nolēma atcelt no amata viņu uzticību pilnībā zaudējušo M. Beļeviču. 2021. gada 26. aprīļa pēcpusdienā tika pieņemts attiecīgs mantinieču kopīgās pārstāves lēmums par M. Beļevičas atsaukšanu no Olmafarm valdes locekles amata, šajā amatā ieceļot Pēteri Rubeni un par izmaiņām Olmafarm valdē nekavējoties paziņojot arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
Jau dažas stundas pēc minētajiem notikumiem, naktī no 2021. gada 26. uz 27. aprīli, M. Beļeviča, kura jau bija atcelta no Olmafarm valdes locekles amata, parakstīja, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, ar kuru Olmafarm akcijas it kā tikušas pārdotas Black Duck Invest par nedaudz vairāk nekā 40 miljoniem eiro.
Kā šāgada aprīlī ziņoja TV raidījums Nekā Personīga, izmeklēšanā ir arī noskaidrots, ka līguma parakstīšana notikusi kādā dzīvoklī Avotu ielā 7, Rīgā, kur kopā ar M. Beļeviču līguma parakstīšanas laikā atradās arī tābrīža Olainfarm padomes locekļi H. Velmers un K. Krastiņš.
Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka līguma parakstīšanas datums un laiks – tūlīt pēc M. Beļevičas atcelšanas no amata – nebūt nav sakritība, bet gan iespējamā krāpšanas mēģinājumā iesaistīto un šobrīd jau apsūdzēto statusā esošo personu izmisīgs mēģinājums glābt, kas glābjams, steigā cenšoties radīt dokumentu, kas nodēvēts par "akciju pirkuma līgumu", lai radītu kaut cik ticama akciju pārdošanas darījuma iespaidu, un, aizmirstot par sākotnēji iecerētajām darījumu shēmām, nonākot pie primitīva risinājuma – radīt iespaidu par akciju pārdošanu tiešā veidā tā dēvētajam čehu investoram, par ko uzdota Čehijas čaulas kompānija Black Duck Invest.
Tiesa, acīmredzot steiga un panika bijusi tik liela, ka līguma gatavotāji, apzinoties, ka Black Duck Invest nav reālas naudas, ko samaksāt par akcijām, līgumā noteica Olmafarm pienākumu nodot akciju kontrolpaketi čehiem faktiski nekavējoties, bet pirkuma maksu Black Duck Invest saskaņā ar līgumu varētu maksāt vēlāk – četru nedēļu laikā, turklāt tikai iestājoties neskaidriem, nekonkrēti formulētiem nosacījumiem, kuri tikpat labi varētu arī neiestāties. Faktiski "investors" – čaulas kompānija Black Duck Invest – varēja dabūt akcijas un kontroli Olainfarm, nesamaksājot ne centa.
Ņemot vērā to, ka pēc M. Beļevičas atcelšanas no amata parakstītais līgums ir tiešā veidā bijis iespējamās krāpšanas shēmas instruments, ar kuru visi iesaistītie un šobrīd apsūdzētie mēģināja izkrāpt Olainfarm akcijas, kriminālprocesa gaitā, vērtējot apsūdzības pamatotību, vienlaikus būtībā automātiski tiks izvērtēts arī tas, vai parakstīto līgumu vispār var atzīt par parakstītu. Ja apsūdzētie tiks atzīti par vainīgiem tiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, vairs nebūs nekāda pamata runāt par darījumu, jo noziedzīgā veidā noslēgti darījumi nevar tikt uzskatīti par darījumiem, vēl jo vairāk saistošiem un izpildāmiem.
Arī fakts, ka Olainfarm īpašnieces I. Maligina, N. Saveļjeva un A.E. Maligina ne tikai vairākkārtēji bija brīdinājušas M. Beļeviču nepārdot Olmafarm piederošās akcijas bez līdzmantinieču piekrišanas, bet arī pat netika informētas par 2021. gada 27. aprīļa naktī slēgto darījumu ne pirms, ne pēc tā, pašu M. Beļeviču un citus apsūdzētos, protams, nemulsināja un neuztrauca, lai gan tieši padomes locekļiem, kuru amatus Olainfarm tobrīd ieņēma H. Velmers un K. Krastiņš, ir ar likumu noteikts pienākums pārstāvēt akcionārus un rīkoties tieši uzņēmuma akcionāru, proti, īpašnieku, interesēs. Kā liecina notikušais, H. Velmers un K. Krastiņš, kuri nu jau ir apsūdzēto statusā, acīmredzot izvēlējās citu ceļu, savas personiskās intereses nostādot augstāk pār uzņēmuma un tā īpašnieku, jo sevišķi līdzmantinieču, interesēm. Tieši to pašu var apgalvot arī par M. Beļeviču, kura, lai arī šķietami bija Olmafarm paraksttiesīgā persona, tomēr nebaudīja dalībnieku uzticību. Tā kā valdes amats ir uzticības amats, kura ietvaros valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam dalībnieku un uzņēmuma interesēs, bet M. Beļevičai nebija dalībnieku uzticības, mēģinājums parakstīt līgumu nevar būt nekas cits kā vien iespējama krāpšana mantiskās interesēs.
Visi notikuma apstākļi liecina par to, ka M. Beļevičai, H. Velmeram un K. Krastiņam bija sevišķi svarīgi pasteigties ar attiecīgajām darbībām 27. aprīļa naktī un agrā rītā, lai paspētu arī faktiski pārskaitīt akcijas no Olmafarm bankas konta SEB bankā, kur glabājās attiecīgās akcijas, uz citu kontu. Kā liecina Nekā Personīga šāgada 21. aprīļa raidījumā ziņotais, M. Beļeviča 27. aprīļa rītā atvēra vērtspapīru kontu BlueOrangeBank, uz kuru sākotnēji bija iecerēts pārskaitīt akcijas no SEB bankas konta, pirms vēl M. Beļevičai tiktu slēgta piekļuve Olmafarm internetbankām.
Tomēr īstenot iecerēto neizdevās – SEB banka, kuras kontā glabājās vērtspapīri, no Olmafarm jaunās valdes jau bija saņēmusi informāciju par notikušajām valdes izmaiņām un atteicās izpildīt no amata jau atceltās M. Beļevičas iecerēto akciju pārvedumu. Savukārt jau dažas dienas vēlāk VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sāka šķetināt notikušo nozieguma mēģinājumu, kas nu ir rezultējies ar apsūdzības uzrādīšanu H. Velmeram, K. Krastiņam, M. Beļevičai, T. Bokoram un V. Kačenam.
Vai būs sankcijas no advokātu padomes?
Aprakstīto notikumu kontekstā zīmīgs ir arī fakts, ka viens no kriminālprocesā apsūdzētajiem – H. Velmers – ir zvērināts advokāts. Kā liecina Nekā Personīga 2024. gada 21. aprīļa sižetā vēstītais, atsaucoties uz prokurora M. Trušela lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, H. Velmers krāpnieciskā līguma parakstīšanā esot bijis klāt kā advokāts. No tā var izdarīt pieņēmumu, ka H. Velmers sniegtajās liecībās ir atsaucies uz savu zvērināta advokāta statusu, iespējams, ar cerību šādi tikt cauri sveikā un nenonākt apsūdzētā statusā lietā, jo Kriminālprocesa likums paredz advokātiem sevišķas garantijas, tajā skaitā tiesības neliecināt, ja liecību saturs ir saistīts ar advokāta pakalpojumu sniegšanu klientam.
Tomēr, kā noskaidroja Diena, šāda imunitāte neattiecas uz situācijām, ja pats advokāts, apgalvojot, ka it kā sniedzis juridisku palīdzību, kopā ar klientu iesaistās noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Apsūdzības uzrādīšana liecina, ka prokuratūra H. Velmeram šajā gadījumā inkriminē piedalīšanos nozieguma izdarīšanā neatkarīgi no tā, vai attiecīgajās darbībās viņš piedalījās kā privātpersona vai kā zvērināts advokāts. Tas nozīmē, ka atsauces uz H. Velmera zvērināta advokāta statusu un dalību līguma parakstīšanā šādā statusā, ko prokurors M. Trušels sākotnēji ņēma vērā, lemjot par kriminālprocesa izbeigšanu pret H. Velmeru, pēc Ģenerālprokuratūras iesaistes tomēr neglāba H. Velmeru no apsūdzības uzrādīšanas.
Diena nesen jau vēstīja, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) šāgada 10. septembrī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Advokatūras likuma 17. pantu, aizdomās par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem no amata pienākumu pildīšanas ir atstādinājusi četrus advokātus – Raimondu Grozu, Juri Puriņu, Edgaru Atlāci un Agnesi Kauci.
Šī norma cita starpā paredz: ja zvērināts advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, vai tam Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums, LZAP pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas atstādina konkrēto advokātu no zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku.
Līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai apsūdzētais H. Velmers, kurš, kā var secināt, ir atsaucies uz savu zvērināta advokāta statusu un iesaisti lietā tieši šādā statusā, jau tuvākajā laikā sekos četru advokātu pēdās un tiks atstādināts no zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas? Atbildot uz Dienas jautājumu, vai procesa virzītājs prokurors M. Trušels ir informējis LZAP par to, ka H. Velmeram krimināllietā ir uzrādīta apsūdzība, Diena saņēma šādu atbildi: "Prokurors – procesa virzītājs ir izpildījis visas no likuma izrietošās prasības informēt attiecīgos subjektus par apsūdzības celšanu." Tātad, ja LZAP ir tikusi informēta, atliek vien gaidīt tālāko LZAP rīcību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz H. Velmeru.