Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Erasmus šogad atzīmē 30. gadskārtu

Izglītības programma Erasmus, kas šogad atzīmē 30. gadskārtu, ir Eiropas Savienības (ES) veiksmes stāsts. "To kā vienu no populārākajām ES programmām droši var dēvēt arī par viseiropeiskāko – tā ir dzīvs apliecinājums ES moto Vienoti daudzveidībā. Eirobarometra aptaujās cilvēki visā Eiropā to bieži min kā pozitīvāko, ko devusi ES, – parasti vēl pirms tādām nopietnām lietām kā eiro vai kopējā lauksaimniecības politika," norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka un ar smaidu komentē, ka Eiropas vienotību programma demonstrē kaut vai ar datiem, ka katrs ceturtais "erasmusietis" savu dzīvesbiedru saticis tieši apmaiņas programmas laikā.

Erasmus Eiropā sākās 1987. gadā kā neliela augstākās izglītības studentu mobilitātes shēma. Pirmajā gadā tajā piedalījās tikai 3200 studentu, bet patlaban no programmas gūst labumu gandrīz 300 000 augstākās izglītības studentu gadā. Vienlaikus programma ir paplašinājusies un sniedz studiju un apmācības/prakses iespējas gan augstākās izglītības, gan profesionālās izglītības līmenī, kā arī studentu apmācības, jauniešu apmaiņas, brīvprātīgā darba un darbinieku apmaiņas iespējas visās izglītības jomās, mācībās un sportā. Pirms 30 gadiem Erasmus aptvēra 11 valstu, patlaban – visas 28 ES dalībvalstis, kā arī Turciju, Maķedoniju, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu; kopš 2015. gada augstskolu mācībspēkiem un studentiem programma pieejama pat visā pasaulē. Pašreizējā programma Erasmus+ (no 2014. līdz 2020. gadam), kuras budžets ir 14,7 miljardi eiro, dod starptautiskās mobilitātes iespējas vairāk nekā četriem miljoniem cilvēku.


Iespēja jebkuram

Latvija Erasmus programmā piedalās kopš 1998. gada un šajā laikā tajā īstenojusi projektus par 142,1 miljonu eiro, tas ļāvis programmas iespējas izmantot ap 100 000 iedzīvotāju. Ja visi "erasmusieši" dzīvotu vienuviet, programmā iesaistīto studentu, skolēnu, skolotāju, pasniedzēju un dažādu nozaru profesionāļu veidotā pilsēta būtu otrā lielākā Latvijā. "Ir izaugusi vesela Erasmus paaudze," saka Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. Viņa stāsta, ka programma ar katru gadu kļūst mērķtiecīgāka un aug ieguldījums tajā – arī Latvijas valsts līdzfinansējuma ziņā. Tas apliecina, ka Erasmus ir nozīmīgs visiem.

Populārākās valstis, uz kurām Erasmus ietvaros dažādās mobilitātēs izvēlas doties cilvēki no Latvijas, ir Spānija, Portugāle, Vācija, Itālija, Lietuva, arī Igaunija, Polija, Malta, Lielbritānija, Zviedrija.

Daina Sproģe, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras vadītāja, norāda, ka Latvijā Erasmus iespējas pa šiem gadiem izmantotas, lai sakārtotu jaunatnes jomu, lai attīstītu neformālo izglītību un strādātu pie tās atzīšanas. "Lai piedalītos Erasmus projektos, tev nav jābūt ar labām atzīmēm skolā, no labas ģimenes vai ar noteiktām prasmēm. Tas ir jebkuram," uzsver viena no 14 Erasmus+ vēstnesēm Latvijā – Baltijas Reģionālā fonda vadītāja un neformālās izglītības apmācītāja Ginta Salmiņa. Viņai piekrīt arī cita programmas vēstnese Nataļja Gudakovska no biedrības Līdzdalības platforma, uzsverot Erasmus nopelnus iekļaujošā griezumā, – programma ir iespēja iesaistīties un iemācīties atbildību par savu dzīvi arī jauniešiem, kuri nav aktīvi, kuri nestrādā vai ir izkrituši no mācību procesa, ir ar īpašām vajadzībām, nāk no nelabvēlīgas vides vai tamlīdzīgi. Anna Gerasimova no biedrības Kēfa novērojusi, ka daudzi jaunieši, kas piedalījušies Erasmus, vēlāk iesaistās organizācijās, kur turpina īstenot programmas projektus.
 

Neizgudrot velosipēdu

Visapjomīgākā programmas daļa ir mobilitāte augstākajā izglītībā. Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvis Valdnieks atzīst, ka, studiju laikā dodoties Erasmus apmaiņā uz Maltu, piedzīvojis labāko laiku dzīvē – ar milzum daudz ballītēm, bet, par brīnumu pašam sev, arī kaut ko iemācoties savā specialitātē.

Erasmus mobilitātes ir vērtīgas arī augstskolu mācībspēkiem. Mūzikas jomā šāda došanās uz ārvalstīm pasniegt lekcijas un meistarklases tiek papildināta ar koncertēšanu, tāpēc Erasmus ļauj uz Latviju atvest arī mūzikas izcilības, stāsta Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis. Savukārt Daugavpils Universitātes rektoram un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājam Arvīdam Barševskim Erasmus pieredze pirms daudziem gadiem sākusies ar kurioziem – poļu profesori, kas Erasmus ietvaros atbraukuši uz Daugavpili, vairāk vēlējušies vizināties ar vecajiem pilsētas tramvajiem nekā tikties ar universitātes studentiem. Tiesa, viņu vizītei bijis produktīvs pienesums pētniecībā. "Erasmus arī bieži vien ir iespēja neizgudrot no jauna velosipēdu. Tu aizbrauc uz citu valsti un tur ieraugi kādus knifiņus; no tā arī sastāv informācijas apmaiņa augstākajā izglītībā," Barševskis saka. Šī pieredze pēc tam palīdz uzlabot studiju vidi un saturu pašu mājās, atzīst arī citu augstskolu pārstāvji.
 
Erasmus
ir svarīga lieta arī profesionālajā izglītībā, apliecina Artūrs Bukonts, kurš pats kā Rīgas Valsts tehnikuma kokapstrādes tehniķu programmas students savulaik pavadījis trīs spilgtas galdniecības prakses nedēļas Turcijā, kas devušas plašāku redzējumu uz pasauli un profesiju. Tagad viņš vada meža nozares darba devēju organizācijas un piekrīt aptaujām, kas rāda, ka darba devēji iemācījušies pievērst uzmanību darbinieku iegūtajai Erasmus pieredzei un novērtēt to kā bonusu. «Tas darba devēju acīs liecina, ka cilvēkam ir bijis kāds mērķis," Bukonts teic. "Erasmus pienesums darba devējiem ir labāk kvalificēts darbinieks," piekrīt arī Ruta Porniece, Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas