Šoreiz zīmīgi ir tas, ka budžets tika skatīts kopā ar grozījumiem vairākos nodokļu likumos un likumā par sociālo apdrošināšanu. Minētie grozījumi arī ir vispretrunīgāk vērtētie visā budžeta izskatīšanas gaitā, un debates par tiem aizņēma visilgāko laiku.
Tiesa, deputāti arī gari strīdējās par ministru un valsts augstāko amatpersonu atalgojuma palielināšanas vai iesaldēšanas iespējām. Jāpiemin, ka šajā budžeta pieņemšanas reizē kritiku procesam izteica arī viena koalīcijas partija – JKP, kura pārmeta finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ka tas debatēs pārāk maz aizstāv budžetu.
Tradicionāli koalīcija budžetu slavē un uzskata, ka tas ir atbildīgs un vairos iedzīvotāju sociālo aizsardzību, savukārt opozīcija kritizē, un daži tās deputāti pat izteikuši atvainošanos visiem tiem, kuriem nākamā gada budžets kaitēs.
Kritizētās izmaiņas
Līdz ar budžeta pieņemšanu nākamgad spēkā stājas tādas izmaiņas, kuras kritizē ne vien opozīcija, bet arī sociālie partneri un eksperti. Ļoti negatīvi tiek vērtēta minimālo sociālo iemaksu ieviešana darba ņēmējiem no minimālās algas, kas nozīmē, ka būtiski pieaugs darba devēju izmaksas par nepilna laika nodarbinātajiem. Ekonomikas un sociālo lietu eksperti uzsver, ka tādējādi tiks mazināts nepilna darba laika piedāvājums, kas daudziem strādājošajiem kādā dzīves posmā ir ļoti nepieciešams.
Tāpat ekonomisti, ieskaitot Latvijas Banku, norāda, ka konceptuāli ir pareizi mazināt alternatīvo nodokļu režīmu pievilcību, tostarp paaugstinot nepieciešamo apgrozījuma slieksni mikrouzņēmumiem, vienlaikus uzsverot, ka pašlaik noteikti nav pareizais laiks to darīt. Arī ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka skaidro, ka laikā, kad nav vērojama ekonomikas izaugsme, paaugstināt nodokļus nav pareizi un tas vairos ēnu ekonomiku. Šie paši argumenti ir attiecināmi uz patentmaksas likvidēšanu un izmaiņām autoratlīdzību regulējumā.
Atšķirībā no opozīcijas gan Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, gan bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, tāpat kā Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzskata, ka Saeimas vairākums ir rīkojies pareizi, nepazeminot PVN likmes vairākām nozarēm, kas par to aktīvi iestājās, piemēram, ēdinātāji, naktsmītnes un grāmatniecība. Galvenais arguments – pretēji citiem atbalsta instrumentiem, kas ir īslaicīgi un domāti tikai krīzes laikam, nodokļu likmju izmaiņas parasti ir ilglaicīgas un ietekmē budžetu katru gadu. Turklāt PVN likmes pazemināšana nav efektīvais atbalsta instruments, uzskata ekonomisti.
Neviennozīmīgi tiek vērtētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas izmaiņas starp valsti un pašvaldībām, tās palielinot par labu valstij no pašreizējiem 75% līdz 80%. Koalīcijas arguments – krīzes laikā visiem jābūt solidāriem un pašvaldību budžetos atšķirībā no valsts budžeta ir pārpalikums. Savukārt pašvaldības argumentē, ka nākamgad līdz ar vairāku pabalstu paaugstināšanu tām pieaugs izmaksas, tāpat būs lielāki izdevumi, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu.
Vienīgās nodokļu izmaiņas, kas tiek vērtētas pozitīvi, ir sociālo iemaksu samazināšana par vienu procentu no pašreizējiem 35,09% līdz 34,09%, tādējādi samazinot darbaspēka nodokļu slogu.
Ieguvumi maciņos
Ja raugās uz budžeta izdevumiem atalgojuma pieaugumam, tad lielākais pieaugums – 183 miljoni eiro – novirzīts veselības aprūpei un tiks izlietots mediķu darba samaksas palielināšanai par 25%. Pedagogu algu paaugstinājumam novirzīti 33,3 miljoni eiro, bet akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro liels finansējums. Savukārt minimālā alga pieaugs no pašreizējiem 430 līdz 500 eiro. Tāpat no 1200 uz 1800 eiro mēnesī tiek paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu. Vairāki uzņēmēji gan norādījuši, ka minimālās algas palielinājumam būtu jāiet roku rokā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, tādējādi mazinot darba devēju izmaksas.
Sociālajai jomai, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, novirzīti 95,7 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka garantētais minimālais ienākums, tāpat kā sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā, pieaugs līdz 109 eiro mēnesī, minimālā pensija – līdz 146,9 eiro. Pieaugs arī sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti un personām ar invaliditāti kopš bērnības, tāpat kā pabalsts bērniem apgādnieka zaudējuma gadījumā. No nākamā gada vidus tiks uzlaboti nosacījumi asistentu pakalpojumu saņemšanai, tostarp kāps asistentu atalgojums. Šim mērķim piešķirti 9,5 miljoni eiro.
Līdztekus nākamā gada budžeta divām svarīgākajām prioritātēm – algu pieaugumam veselības aprūpē un Satversmes tiesas spriedumu izpildei – trešā prioritāte, par kuru iestājies gan valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), gan finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), ir finansējums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 8,3 miljonu eiro apmērā.