Veselības ministrija (VM) it kā uzņemas vainu, taču konkrēti atbildīgie netiks noteikti, un ministrija vēl meklēs papildu 36 miljonus eiro, lai projektu tomēr īstenotu, trešdien lasāms laikrakstā Diena.Par e-veselību runāts jau sen, un tīri teorētiski ar 2016. gada janvāri sistēmai vajadzētu pilnvērtīgi funkcionēt, taču praktiski tas nav iespējams. Šā gada oktobrī pieejama varētu būt vienīgi ļoti neliela daļa no plānotā - e-receptes un darbnespējas lapas. Savukārt gandrīz puse no projekta pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem nemaz nav sākti, secināts Valsts kontroles (VK) lietderības revīzijā.Kā Dienai sacīja VK padomes locekle Inga Vārava, šajā gadījumā pie tā, ka projekts tā arī nav ieviests, nav vainojams izpildītājs, bet problēmas ir projekta vadībā. Attiecīgi galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga plānošana un neefektīva projekta pārvaldība, kā arī uzraudzības un kontroles trūkums. Piemēram, 2009. gadā projekta īstenošanai tika piešķirts finansējums 11,3 miljoni eiro, taču turpmākajos 2,5 gados nav notikusi neviena sanāksme par projekta uzraudzību. Tāpat vairākkārt mainījušies projekta vadītāji un iesaistītajam personālam nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze šāda apmēra projektu vadībā. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests (NVD) nelietderīgi jau izlietojis 0,76 miljonus eiro, maksājot par nevajadzīgām lietām.Ņemot vērā šīs un citas nebūšanas, pastāv risks, ka noslēguma pārbaudēs konstatēs: projekta mērķi nav sasniegti un piešķirtie ES līdzekļi - 11,3 miljoni eiro - jāatdod. Vārava situāciju patlaban raksturo skarbi: ir projekts, kas nedarbojas; ir neinformēti un iesaistīties negatavi nozares speciālisti un pacienti, kuri nezina, kas viņus turpmāk sagaida. Piemēram, revīzijā konstatēts, ka tikai vidēji 11% ārstu un 10% farmaceitu ir pietiekami informēti par projekta ieviešanu.VK pārmetumiem piekrīt arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) un kā galveno vainīgo norāda pasūtītāju - pašu VM un NVD, kuri nav sapratuši, ko vispār grib redzēt gala rezultātā: "Ministrija nezināja, ko grib pasūtīt, un to arī ir saņēmusi." Vairāk lasiet Annas Strapcānes rakstā_ Deviņu gadu darbs bez rezultāta laikraksta Diena _trešdienas, 9.septembra, numurā!
14,5 miljoni, deviņi gadi - rezultātā čiks
Jau deviņus gadus Latvijā mēģina ieviest e-veselības projektus, un, lai gan tam iztērēti 14,5 miljoni eiro, patlaban nav pieejams neviens no 31 solītā e-pakalpojuma. Turklāt pastāv iespēja, ka par nepamatoti izlietotiem var tikt atzīti Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, kas nozīmētu, ka Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.