.."Pēc papīriem" būdams luterānis, bet ne praktizējošs, neuzskatu par iespējamu pievienoties viedokļu paudējiem, tāpēc tālāk fiksētās divas atziņas nav saistītas ar "aktualitāti".Pirmkārt, viedokļu dažādība Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) rindās, manuprāt, ir tikai normāla. Nesen gadījās noskatīties Maskavas pareizticīgo intelektuāļu diskusiju par patriarha Sergija "mantojumu". Ja īsi: cik tālu baznīca (šajā gadījumā pareizticīgā) var iet kompromisā ar varu, it sevišķi autoritāru? Daži no klātesošajiem apgalvoja, ka pēc Sergija baznīca faktiski ir sevi kompromitējusi, savukārt citi (piemēram, t. s. katakombu baznīcai, kas kompromisus nepieļāva, piederīgie), piekrītot negatīvajam vērtējumam, pauda, ka patiesi ticīgie turpināja savu ceļu, kaut nelegāli, un nekāds Sergijs & Co viņiem nebija šķērslis. Šis gan tāds šerps salīdzinājums, tomēr domāju, ka līdzīgi ir LELB gadījumā. Arhibīskaps Jānis Vanags ir tāds, kāds viņš ir, bet kurš traucē vairāk ieklausīties, piemēram, Lutera draudzes mācītājā Kasparā Simanovičā? Un nekur tas Simanovičs un viņa domubiedri arī nepazudīs, turpinās interpretēt, kā uzskata par vajadzīgu, alternatīva ir. Tāpat kā alternatīva ir tiem, kuriem savukārt minētais kungs liekas pārāk laicīgs, liberāls utt. Skan briesmīgi, bet no patērētāja viedokļa šī nav "vai nu - vai nu" situācija.Tikai tad - tas būtu, otrkārt, - vajadzētu rast kādu korektu formulējumu tam, kā vārdā runā Vanags. Visu Latvijas luterāņu? Amats nozīmē, ka it kā jā. Tomēr tikpat skaidrs, ka būtībā nē. Un tā gan īsti nav luterāņu "iekšējā lieta", jo arhibīskaps visu vārdā pauž publisku viedokli arī sabiedrībai kopumā būtiskos jautājumos. Vanagam ir tiesības teikt visu, kas uz sirds, - par "nāves kultūru", visādām konvencijām utt. Un, ņemot vērā, ka to saka arhibīskaps, teiktajam tāpat būs svars. Viņam tikai nevajadzētu ignorēt citu skatījumu un postulēt savu kā visu. Citiem vārdiem sakot, mani galīgi neuztrauc Vanaga uzskati (līdzīgi nelaiķa Roberta Feldmaņa nereti ļoti konservatīvie priekšstati man netraucē viņu uzskatīt par izcilu garīdznieku, kas daudz darījis baznīcas labā okupācijas gados). Aicinājums ir būt liberālākam nevis uzskatos, bet baznīcas vadītāja darbā.
Zanders: Kurš kā vārdā runā?
Kārtējo reizi jāpārliecinās, ka esam apbrīnojama populācija... Ja pa ilgiem laikiem Latvijas luterāņi nonāk masu mediju uzmanības lokā, tad pateicoties iekšējām domstarpībām (piemēram, par amatu pieejamību sievietēm). Vairākas publikācijas dažu dienu laikā! Un vēl apbrīnojamāk, atļaušos būt riebīgs, ka par "tēmu" tik daudziem ir ko teikt - kas to būtu domājis, ka mums ir tik daudz aktīvu luterāņu un kristiešu vispār.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.