Ja runājam par to, kādēļ koalīcijas partneri reizēm balso atšķirīgi, mēs saviem partneriem nekad neesam uzstādījuši ultimātus un kopumā uzvedamies korekti. RP sev ir izveidojusi uzticama partnera reputāciju. Taču atšķirīgi koalīcijas balsojumi ir politiskās kultūras slimība. Sarkano un zaļo līniju līniju dēļ (valdības veidošanas procesā – red.) mums ir koalīcija, kurā katrs partneris jūtas neaizstājams. Tas dažām koalīcijas partijām rada visatļautības sajūtu.
Vērojot publiskajā telpā notiekošo, ir sajūta, ka RP un NA attiecībās valda zināma spriedze. Vai tas ir maldīgs priekšstats?
Manuprāt, maldīgs. Mums ar NA ir lieliska sadarbība ekonomiskajos jautājumus, jo tie NA vai nu neinteresē, vai nu ir atsevišķi pietiekami saprātīgi deputāti, kā, piemēram, Romans Naudiņš, ar kuru mums bija laba sadarbība, virzot Būvniecības likuma grozījumus. Es pat teiktu, ka ekonomiskajos jautājumos ar NA mums ir labāka sadarbība nekā ar Vienotību. Ja mēs runājam par nacionālajiem jautājumiem, kas ir NA galvenā maize, tad par tiem mums ir grūti vienoties. Mēs esam pragmatiska partija, kuras mērķis ir integrēt sabiedrību uz brīvprātības pamatiem, savukārt NA vairāk ir piespiedu metožu piekritēja.
Vai jūs prognozējat kādas izmaiņas valdībā pašvaldību vēlēšanu rezultātu dēļ, runa ir par jūsu partijas zemajiem reitingiem un salīdzinoši lielo (5) ministru skaitu valdībā?
Satversme nosaka, ka deputātus Saeimā ievēl uz 4 gadiem un ievēlētās partijas arī veido valdību. Ne velti mums nav tāda sistēma, kur valdība mainās atkarībā no aktuālajiem reitingiem. Ja kāda partija vēlas pārdalīt ministru portfeļus, tad viņiem jāvirza likuma grozījumi, paredzot, ka reitingi nosaka valdības sastāvu. Nav iespējams nepamanīt, ka NA jau labi sen ir neapmierināta ar savu pārstāvniecību valdībā. Runājot par mūsu partiju, es domāju, ka RP nebūs nekādas izmaiņas pēc vēlēšanām (piemēram, piesliešanās citām partijām). Vēlētāji savu galavārdu par mūsu partiju pateiks 2014.gadā.
Saeimas atbildīgā komisija pirms kāda laika izskatīja Labklājības ministrijas izdoto grāmatu dzimumu līdztiesības jomā "Diena, kad Rūta bija Rihards" un nolēma to nodot izvērtēšanai Jūsu ministrijas ekspertiem. Kādas ir Jūsu domas par šo grāmatu?
Viens no karstajiem tematiem ir vardarbība skolās saistībā ar Jaunjelgavas gadījumu. Skolām nav skaidrības, kā šādos gadījumos rīkoties.
Tagad šai skaidrībai vajadzētu būt. Valdība ir apstiprinājusi jaunus noteikumus, kā strādāt ar šādiem bērniem. Ja pedagogs konstatē kādam bērnam agresīvu uzvedību, tad viņš par to ziņo skolas vadībai. Un skolas vadība, izskatot katru konkrētu gadījumu, pieņem lēmumu, vai šādam bērnam nevajadzētu nodrošināt mācību procesu atsevišķi. Piesaistot arī vecākus, sociālo darbinieku un skolas psihologu. Ļoti svarīgi, lai vecāki sadarbotos. Kad šī uzvedības korekcija ir pabeigta, bērns atgriežas parastajā apritē. Ja vecāki atsakās sadarboties, tad konkrētais jautājums tiek izskatīts pašvaldības starpiestāžu darba grupā, kura pieņem lēmumu, ko darīt tālāk. Ja vecāki atsakās sadarboties, tā bija arī Jaunjelgavas gadījumā, tas jau liecina par nopietnām problēmām ģimenē. Jebkurā gadījumā bērnu nevar vienkārši izmest no skolas, jo nekur nepazudīs nedz šis bērns, nedz viņa agresivitāte. Iespējams, vecāku nesadarbošanās gadījumā būs jāpiesaista arī bāriņtiesa. Jāpiebilst, ka izstrādātie jaunie noteikumi tika izstrādāti kopā ar skolas psihologu asociāciju.