Parlamentāriete klātesošajiem atgādināja, ka padomju laikos cilvēku dzīve noritējusi pēc viena scenārija - aptuveni 22 gados iegūta augstākā izglītība, pēc kā līdz pat 55 gadiem pēc pieprasījuma tika strādāts. Deputāte uzsvēra, ka patlaban iegūtās izglītības kvalitāti nosaka nevis prestižas augstskolas izsniegts diploms, bet gan indivīda spēja pielāgoties mainīgajam darba tirgum.
Viņķele sacīja, ka patlaban sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, nav līdzvērtīgas iespējas ārpus ģimenes dzīves. Viņa norādīja, ka disproporcija varētu tikt skaidrota ar sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem, kuri savukārt balstīti uz vērtību sistēmu. Viņķele pārliecināta, ka iedzīvotāju prātos esošos konceptus nevar mainīt tikai ar likumdošanas palīdzību.
Stereotipi noved pie segregācijas pēc dzimuma, norādīja Viņķele, turpinot, ka kopumā Latvijā sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību nekā vīrieši, tomēr sieviešu pārstāvniecība dažādos darba tirgus sektoros ir nepietiekama.
Piemēram, tehniskajās profesijās sieviešu īpatsvars ir nepilni 30%, savukārt sociālās jomas profesijās no visiem strādājošajiem sievietes ir pat 90%, skaidroja deputāte.
Parlamentāriete arī norādīja, ka sievietes pirmspensijas vecumā ir vairāk pakļautas riskam kļūt par bezdarbniecēm, turklāt nereti viņām trūkst motivācijas apgūt jaunas prasmes un iemaņas.