VM rosinātās izmaiņas likumdošanā, aizliedzot alkoholu reklamēt vidē, taču saglabājot iespēju to reklamēt drukātajos medijos, neatbilst labas pārvaldības principiem, negarantē nosprausto mērķi samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā, kā arī kropļo legālo alkohola tirgu, uzsver I. Kauliņa.
Likumdošanas izmaiņas ir neslēpti izdevīgas drukāto mediju īpašniekiem, savukārt pašvaldībām, kas regulāri saņem nodevas no ikviena reklamētā kvadrātmetra vidē, bet no alkohola reklāmām vidē – piecreiz lielākā apjomā - tie radīs zaudējumus.
Ņemot vērā minētos argumentus, Vides reklāmas asociācija izsaka atkārtotu noraidījumu VM virzītajiem normatīvo aktu grozījumiem, kas paredz alkohola reklāmas aizliegums vides reklāmās.
Asociācija arī pauž neizpratni par VM steigu minēto likumdošanas normu virzīšanā un tajā iesaistīto nevalstisko organizāciju viedokļa neuzklausīšanu.
Vēl šā gada 14. februārī asociācija saņēma atbildes vēstuli no VM valsts sekretāra Rinalda Muciņa par to, ka VM šobrīd neveic grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, un ka VM 2012. gada darba plānā šāda uzdevuma nav.
Taču jau 26.martā no VM tika saņemti priekšlikumi par projektu "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam", kura gala versijā tiek virzīts alkoholisko dzērienu reklāmas aizliegums vides reklāmās. Tajā pat laikā uz drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem VM šos ierobežojumus nav attiecinājusi, kaut gan sākotnējā redakcijā tādi bija paredzēti. Tas uzskatāmi apliecina VM vēlmi panākt minēto grozījumu virzīšanu par labu drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Asociācijai nav pieņemami, ka it kā labu nodomu aizsegā tiek veiktas darbības, kam ar reālu alkohola patēriņa ierobežošanu nav nekāda sakara. Proti, vides reklāmu vietā ar papildus iegūtajiem līdzekļiem alkoholu dubultsparīgi reklamēs drukātie mediji. Turklāt, publicētās alkohola reklāmas uz žurnālu un avīžu vākiem, kas uzskatāmi izkārtotas visu kiosku skatlogos, kārdinās daudz plašāku auditoriju nekā to dara vides reklāmas.