Vēsture mainās, ekonomika iet tālāk

Kopējais reālā IKP kritums krīzes laikā bija par 1,7 procentpunktiem mazāks, nekā iepriekš ziņots. Starpība starp iepriekš izziņoto kritumu 2009.gadā par 18% un tagad novērtētajiem 14% ir pat ļoti uzkrītoša. Ja iepriekš IKP 2013.gadā bija aprēķināts par 8,9% mazāks nekā 2007.gadā, tagad starpība samazinājusies līdz 7,4%. Kopš 2004.gada, kad pievienojamies ES, kopējais pieaugums bijis 25%, nevis 22,4%, bet kopš 2000.gada - par 69,9% nevis 65%. Atšķirīgo vērtējumu pamatā ir gan labāka datu kvalitāte, gan uz likumības robežas vai aiz tās klasificējamu darbību iekļaušana kopproduktā. Statistiķu mērķis nav nodarboties ar moralizēšanu, bet konstatēt faktus. Galvenā ziņa paliek nemainīga - Latvijas ekonomika kopš deviņdesmitajiem gadiem kopumā ir strauji augusi, reālais kopprodukts vairāk nekā divkāršojies. Taču žēl, ka šis process ir bijis tik nevienmērīgs. Mierīgāka attīstība, bez pārspīlējumiem, būtu atļāvusi nonākt augstākā punktā. Runājot par tagadni un nākotni, vairākums analītiķu samazinājuši 2013.gada izaugsmes prognozes nedaudz zem 3% un sagaida, ka situācija nākamgad būs līdzīga. Šodien publicētie dati neapšaubāmi apstiprina izaugsmes bremzēšanos šogad, tā ir bijusi vēl nedaudz izteiktāka. Ļoti bieži tiek sacīts, ka ar prognozēm saistīta liela nenoteiktība un tas skan visnotaļ banāli, bet šobrīd šie vārdi ir tiešām aktuāli. Var gadīties, ka izaugsme nākamgad ir tuva nullei, taču ir iespējams arī spēcīgs izaugsmes paātrinājums, IKP pieaugums par 5% nākamgad neradītu ne mazāko pārsteigumu. Faktori iespējamam situācijas pasliktinājumam ir pašsaprotami, tie ir ģeopolitiskie riski un tirdzniecības ierobežojumu risks. Augšupvērstais potenciāls galvenokārt slēpjas divos apstākļos. Pirmkārt, jau vairāk nekā gadu nav bijis nozīmīga kāpuma preču eksportā, par spīti tam, ka uzņēmumi ir rūpīgi strādājuši pie attīstības projektiem, kāpinājuši ražošanas un pārdošanas spējas. Iemesls ir neveiksmīgu sakritību virkne, visvairāk metālu ražošanas nozarē, bet arī citās. Neviens nevar garantēt, ka "melnā josla" neturpināsies, bet, alegorijās runājot, varbūtība monētai piecas reizes pēc kārtas krist ar ģerboni uz augšu ir krietni mazāka nekā trīs reizes, kaut katrā atsevišķā metienā tā ir 50/50. ES fondu stimuls investīcijām, Liepājas metalurga pārdošana un vairāku "zaļā lauka" projektu īstenošana palīdzēs izaugsmi paātrināt. Otrkārt, kā jaunākajā apskatā par norisēm finanšu sistēmā norāda Latvijas Banka, ir pazīmes, ka parādsaistību samazināšanas process pamazām tuvojas beigām. Nenoliedzami, pirmās pavasara bezdelīgas pērn jau bija un izbija, taču kaut kad šim procesam ir jābeidzas. Jo zemāk krīt kopējais nefinanšu sektora parādsaistību apjoms, jo lielāka enerģija tiek uzkrāta svārsta kustībai pretējā virzienā. Šajā ziņā risks gan ir hipotekāro kreditēšanu regulējošo likumu izmaiņas. Ja tie stāsies spēkā, mājsaimniecību kredītportfelis var turpināt samazināties vēl daudzus gadus. Runājot tieši par 2.ceturkšņa IKP izmaiņām, ļoti lielu izmaiņu salīdzinājumā ar sākotnējo vērtējumu nav. Runājot par sezonāli izlīdzinātajiem skaitļiem, kas droši vien labāk atspoguļo "patieso" tendenci, IKP gada pieaugums bija 3,3%, tātad vairāk nekā 1.ceturksnī reģistrētie 2,3%. Šis gads arvien skaidrāk iezīmējas kā šobrīd notiekošā izaugsmes cikla "pusmūža krīze", bet tās nepatīkamākais brīdis jau varētu būt aiz muguras. Runājot par nozarēm, straujākais kāpums un nozīmīgs devums kopējā pieaugumā nācis no celtniecības puses, kas labi saskan ar biznesa pasaulē vērojamo. Savukārt nozīmīgākā negatīvā ietekme nāk no nozares "cita rūpniecība", kas ir galvenokārt enerģētika, kā arī no darījumiem ar nekustamo īpašumu. Enerģijas ražošanas apjomu samazināja galvenokārt mazāka ūdens plūsma Daugavā, kam varēja būt patiešām ievērojama ietekme uz ceturkšņa IKP, apmēram 0,4 procentpunkti, kas ir ļoti daudz, ievērojot, ka pēdējos pāris gados ceturkšņa laikā IKP vidēji audzis apmēram par procentu. Reģistrēto kritumu nekustamā īpašuma nozarē ir grūti savienot ar biznesa pasaulē vērojamo, bet šīs nozares dati šajā ziņā pārsteidz ļoti bieži, tā jau uzskatāma par normu.