Kur Latvijā būtu izvietojama NATO bāze, vai Liepāja ir vienīgais nopietni apspriestais variants?
Tā kā esam NATO dalībvalsts, tad jebkura NBS bāze vienlaikus ir NATO bāze, vienalga, vai tā atrodas Ādažos, Liepājā, Lielvārdē vai Alūksnē. Kas attiecas uz jaunu NATO bāzu veidošanu, jautājums joprojām ir atklāts. Mēs būtu ieinteresēti papildu jūras spēku bāzes izvietošanā, jo Liepājā ir atbilstoša infrastruktūra, bet mēs būtu ieinteresēti arī papildu sauszemes bāzes izvietošanā. Tuvāko mēnešu laikā kļūs skaidrs - būs Latvijā papildu NATO bāze vai nebūs.
Nesen kritisku viedokli par NATO bāzes izvietošanu Latvijā pauda Aivars Lembergs, kurš sabiedrības skatījumā ir cieši saistīts ar jūsu pārstāvēto politisko spēku - ZZS.
Es pilnībā norobežojos no Lemberga kunga paustā it kā personīgā viedokļa un uzskatu, ka kritisks viedoklis par NATO bāzēm Lemberga kungam var būt kā privātpersonai, bet viņš kā Ventspils domes priekšsēdētājs ir amatpersona, un tāpēc šāda viedokļa izteikšana nav īsti vietā. Mēs esam NATO dalībvalsts, un NATO spēku klātbūtne Latvijā ir nepieciešama, jo bez NATO mēs būtu viegli iekarojama valsts, par kuru Krievijai varētu rasties daudz spēcīgāka ģeopolitiskā interese, un tad mēs tiešām varētu runāt par tādiem reāliem apdraudējumiem, kādus parādījusi situācija Ukrainā. Tieši tāpēc, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, tādas provokācijas, kādas vērojam Ukrainā, mūsu zemē nav iespējamas, jo tām sekotu pretreakcija no NATO puses.
Līdz Ukrainas krīzei Krievija netika uztverta kā Latvijas apdraudētāja?
Jā, gadiem Krievija tika uztverta kā Latvijas ekonomiskās sadarbības partnere. Daudziem mūsu valsts uzņēmējiem ir plašs noieta tirgus Krievijā, un tas ir labi, jo nav jau svarīgi, kurā valstī uzņēmums pārdod savu produkciju, ja vien iespējams to veiksmīgi pārdot un rezultātā vēl vairāk attīstīt savu biznesu. Turklāt tālredzīgākie uzņēmēji jau pēc krīzes saprata, ka nedrīkst orientēties tikai uz vienu tirgu, vienalga, kuras valsts tirgus tas arī būtu. Domāju, ka tieši tāpēc, ka mūsu uzņēmēji strādā dažādos tirgos, ne tikai, piemēram, Krievijā, arī Ukrainas un Krievijas notikumiem nebūs spēcīgas negatīvas ietekmes uz Latvijas uzņēmumu situāciju.
Iepriekšējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) daudzkārt uzsvēra, ka draudus Latvijai rada Krievijas maigā vara. Kā pret Krievijas maigo varu cīnīties?
Ukrainas krīze parādīja, cik informatīvajā telpā stipra ir Krievijas maigā vara, un arī to, cik vāja ir Latvijas maigā vara. Var teikt, ka Latvijas maigās varas tikpat kā nav. Visu neatkarības gadu laikā, galvenokārt tāpēc, ka valsts nav pietiekamā apjomā novirzījusi finansējumu sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio, nav attīstījies Latvijas cittautiešiem paredzēts konkurētspējīgs sabiedrisko mediju saturs - ja Latvijas Radio 4 ir samērā spēcīgs, tad par LTV7 cittautiešiem paredzēto saturu to diemžēl nevar sacīt.
Tas, ka NEPLP aptur kāda ārvalstu TV kanāla apraidi Latvijā, nav pareizais ceļš, jo tā tiek pateikts, ka visi iedzīvotāji ir muļķi, kuri nespēj filtrēt informāciju, kas tiek sniegta medijos, bet patiesībā daudzi iedzīvotāji ir pietiekami gudri, lai jebkuru informāciju spētu kritiski izvērtēt. Risinājums būtu nevis aizliegums, bet nodrošināta iespēja cittautiešiem iegūt objektīvu informāciju par to, kādi procesi notiek Latvijā, Ukrainā, Krievijā un citās valstīs. Viens no variantiem, lai to panāktu, būtu kopīgs Baltijas TV kanāls krievu valodā.
Plašāk par aizsardzības jomas finansējumu, kā arī jauniešu patriotisko audzināšanu lasiet ekspresintervijā ar Vējoni trešdienas, 23.aprīļa, laikraksta Diena 3.lpp.!