Uz politisko un sabiedrisko attiecību padomnieku sagatavoto un patētiski deklamēto paziņojumu fona stāsti par ikdienu pazūd. Tādejādi ir saprotams, ka lielākā daļa Latvijas 119 pašvaldību klusē.Lai veltītu tik daudz pūļu tāda trokšņa sacelšanai, jābūt kādam mērķim. Pieņemsim, ka izrādē iesaistītie un it īpaši režisori labi saprot, ka pašvaldību mērdēšana ir kaitnieciska valsts attīstībai, bet konkrētie personīgie mērķi tomēr ir pārāk kārdinoši. Nedomāju, ka augstos krēslos sasēdušie kārotu iegūt varu, piemēram, Ludzā, Dagdā vai Rucavā. Lielākajā daļā pašvaldībās nav kapitālsabiedrību ar desmitu tūkstošu algām, uzņēmumu ar dažādiem locekļu un politisko padomnieku amatiem. Domāju, ka beidzot ir skaļi jāpasaka, ka cīņa pret pašvaldībām vispirms ir cīņa par varu konkrētās pašvaldībās – divās vai trīs. Pārējās vienkārši ir statisti, fons, uz kura demonstrēt gudrību, varu un demagoģiju.Cīņā pret dažām personālijām par dažiem krēsliem iesaistīta arī Saeima kā likumdevējs. Atbildīgā ministrija, tā vietā, lai pildītu vismaz Valdības deklarāciju, veic "vērienīgu tiesiskuma reformu". Nav svarīgi, ka joprojām nav Reģionālās attīstības pamatnostādņu, kuras bija nepieciešamas Nacionālā attīstības plāna izstrādei pērnajā vasarā un kopējai valsts attīstības plānošanai, nav administratīvi teritoriālās reformas izvērtējuma, apriņķu likuma, vienas pieturas aģentūras – būs „jauna pārvaldība un paradigmas (lai ko tas nozīmētu) maiņa”. Jāatzīst, padomnieku skaita palielināšana ministrijā ir ļoti paaugstinājusi kapacitāti publiskās telpas aizpildīšanai ar paziņojumiem.Vēlme kaut kā nodrošināt vismaz iluzoru iespēju iegūt ietekmi ir bijusi pietiekama, lai atrastu laiku un spēju divām "radošām" un "vitāli nepieciešamām" likumdošanas izmaiņām. Viena no tām viena teikuma garumā paredz izslēgt 14.panta pirmo daļu, otrā dažās rindiņās nomainīts pa cipariņam, piemēram, no 13 uz 9. Abu likumprojektu anotācijas rotā teikums - "Politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi nav veikti". Vienas mērķis ir vienkāršs kā cirvis – samazināt, otrs izklāsts atgādina bērnu skaitāmpantiņu, kura pēdējā rindiņa atkal ir pirmā. Protams, lai kā savu biedru vārdā iebilstu Latvijas Pašvaldību savienība, tekstā pašapzinīgi ierakstīts, ka mazās pašvaldības ierosinājumu atbalsta ar kvēlu sajūsmu. Tādi nieki kā finansiāla ietekme uz pašvaldību budžetiem „nopietnus” reformistus neinteresē un citu institūciju viedokļi, protams, arī nē.Tagad veiksim sarežģīto ietekmes novērtēšanu un nākotnes modelēšanu – uz brīdi iedomāsimies, ka demagoģiskas propagandas, atvainojos, konstruktīva dialoga ietvaros cauri Saeimai stumtie un grūstie likumprojekti stājas spēkā jau šovasar.Tad kādi būs pašvaldību pilnā laika politiķu pirmie darbi? Lai ko šobrīd stāstītu, pirmais darbs būs pašvaldības budžeta kārtīga izpurināšana, lai paveiktu otro darbu – nodrošinātu algas, un trešo – sagādātu kabinetu, krēslu, galdu un datoru. Jo ar grozījumiem mēs iegūsim pašvaldību līmeņa politiķus, 119 mazais "saeimiņas", kuru deputāti tad nu mēģinās kaut kā vadīt savas dienas debatēs. Iespējams, ka Vecrīgā sēdošos kādus 35 deputātus neviens pat nepamanīs. Bet es vēlos redzēt, kā pie vienīgā vietējā veikala kāds no deviņiem Baltinavas tautas kalpiem kādam no saviem 1103 vēlētājiem stāstīs par smago darbu astoņas stundas dienā piecas dienas nedēļā, dalot pašvaldības kaķa asaru budžetu un sacerot ētikas kodeksu.Ceturtdien, 24.janvārī, Saeimas debatēs izšķirsies, vai pietiek ar piederību koalīcijai, lai Saeimas deputāti reālas problēmu risināšanas vietā izdomātu bērnišķīga likumprojekta mērķus un nozīmīgos ieguvumus. Balsojums parādīs, vai partiju aklā politiskā cīņa būtībā pret savas valsts pamatiem, ļaus kādam arī turpmāk spogulī ik rītu saskatīt domas gigantu un politikas ģēniju. Vai Saeimas deputātam frakcijas disciplīnas vārdā paklausīgi jāpilda atvēlētā statista loma, norunājot pareizo tekstu un nospiežot pareizo pogu? Par uzlabojumiem pašvaldību darba ir jārunā un risinājumi jāmeklē. Šodien, 23.janvārī notiks Latvijas pašvaldību nākotnei, cerams, izšķirīgs notikums – Valsts prezidenta rīkotais forums Rīcība un risinājumi Latvijas reģionu attīstībai. Ceru, ka Valsts prezidenta ekspertu grupas – Dainas Bāras, Valta Kalniņa, Jāņa Plepa un Ingas Vilkas ziņojuma projektā* par pašvaldību pārvaldības pilnveidi iezīmētie izaicinājumi, risināmie jautājumi, nepieciešamie papildu pētījumi un likumdošanas izmaiņas būs ierosme saprātīgai diskusijai. Nepieciešama tikai politiska griba un rīcībspēja, lai gan pabeigtu, gan turpinātu un uzsāktu pašvaldību darbības uzlabošanu.
Vējonis: Aklā cīņa
Pēdējos gadus "labākās valdības" Excell tabulu uzlabošanas idejas saistās ar pašvaldību budžetu. Valdības un pašvaldību "sadarbības" formula ir ļoti vienkārša: atņemt naudu x piešķirt pienākumu = norādīt uz sliktu pārvaldību. Vara un publiskā telpa ir valdības rokās. Cilvēki, kuru ikdiena ir garlaicīga rēķināšana, apkures pabalsti, mācību līdzekļi, garantētais ienākumu minimums nav vakara ziņu izlaidumu zvaigznes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.