Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Vaidere: Eiropas Komisijai Baltijas valstu pārstāvība ES ir ļoti nozīmīga

Tas, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) pieminēja arī Baltijas valstis, nozīmē, ka EK Baltijas valstu pārstāvība ES ir ļoti nozīmīga, aģentūrai LETA sacīja EP deputāte Inese Vaidere (Vienotība).

Pēc viņas domām, Junkera runa bija izsvērta un konstruktīva, kā arī parādīja to, ka viņš apzinās savu neveiksmi un līdzdalību Brexit. Vaidere skaidroja, ka Junkera elastīgāka un ne tik augstprātīga politika, iespējams, būtu nosvērusi svaru kausus par labu Lielbritānijas palikšanai ES.

"Junkers, protams, nevēlas ieiet vēsturē kā EK prezidents, ko saistīs tikai ar Brexit. Viņš ir nopietni daudz ko pārdomājis un kopumā runa bija ar daudziem labiem momentiem," teica deputāte, piebilstot, ka pozitīvi vērtēja arī to, ka viņš pieminējis kādu no iepriekš paustajiem ES nākotnes scenārijiem, bet gan piedāvājis sesto, proti, visu dalībvalstu virzību kopā un mērķi palīdzēt cits citam.

Viņasprāt, tas, ka EK prezidents solījis nākamgad īpašu uzmanību pievērst Baltijas valstīm, kas svinēs sava valstiskuma simtgadi, nozīmē, ka EK Baltijas valstu pārstāvība ES ir ļoti nozīmīga. Tomēr savā runā viņš nav pieminējis, ka sava valstiskuma atjaunošanu nākamā gada 11.novembrī svinēs arī Polija, ko Vaidere skaidroja ar lielām ideoloģiskām atšķirībām starp Poliju un Junkera uzskatiem.

"Arī Baltijas valstis vienmēr nav vienisprātis ar Junkeru visos jautājumos, bet atšķirības starp Polijas un Junkera uzskatiem ir daudz lielākas. Poļi ir patstāvīgi savā politikā, un šī politika mums ne vienmēr ir saprotama. Iespējams, viņš Poliju šajā ziņā nepieminēja pašreizējās valdības dēļ un tāpēc, ka valda ļoti liela atšķirība viņa un Polijas uzskatos," teica Vaidere.

Savā uzrunā Junkers arī ierosināja ieviest ES ekonomikas un finanšu ministra amatu, norādot, ka jaunais amats apvienotu ES komisāra un eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītāja funkcijas. Latvijas deputāte norādīja, ka ir daudz jomu, kurās nepieciešama harmonizācija, ņemot vērā to, ka ES daudzām dalībvalstīm ir vienota valūta. Pēc viņas domām, dalībvalstīs pastāv atšķirīgas nodokļu sistēmas un budžeta veidošanas principi, un šīs jomas būtu nepieciešams harmonizēt, tomēr viņa šaubās, vai tādēļ vajadzētu izveidot atsevišķu ministra amatu.

Tāpat Junkers šodien paziņoja, ka ārvalstu kapitāla īstenota ES valstu stratēģisku uzņēmumu pārņemšana ir jāizvērtē ES līmenī. Eiroparlamentāriete šo paziņojumu uztver pozitīvi, jo, ja tiktu izvērtēta, piemēram, Krievijas kapitāla ietekme Latvijas masu medijos, tas valstij ļoti palīdzētu.

"EK ļoti pozitīvi vērtē to, ka Ukraina ir aizliegusi visus Krievijas kanālus, un Krievijas propagandai nav nekāda sakara ar preses brīvību. Mums visu laiku jāatsitas pret viltus ziņām un profesionālu propagandu, tas mūs apgrūtina, tādēļ Eiropas palīdzība šajā jomā būtu ļoti vajadzīga. Tas pats attiecas arī uz "Nord Stream 2" gāzes vada projektu, kura sakarā būtu ļoti labi, ja mums būtu daudz efektīvāks instruments, kā apturēt šāda veida kapitāla ieplūšanu ES," ir pārliecināta Vaidere.

Latvijas deputāte skaidroja, ka drošības intereses noteikti ir pirmajā vietā, salīdzinot ar ekonomiskajām interesēm, jo, ja nebūs savas valsts, tad ekonomiskai attīstībai nebūs jēgas. Viņa uzskata, ka pašlaik drošības draudi ES pastāv, un arī sakarā ar Ķīnas interesēm Eiropas atbalsts būtu vajadzīgs, jo lielām valstīm dažkārt ir vieglāk piespiest mazākas valstis darīt lietas, ko tās nemaz nevēlētos. "Ļoti liberāla investīciju politika mums ne vienmēr atnesīs gaidāmo rezultātu," piebilda eiroparlamentāriete.

Jau ziņots, ka Junkers šodien EP Strasbūrā uzstājās ar ikgadējo runu par stāvokli ES. Viņš paziņoja, ka ārvalstu kapitāla īstenota ES valstu stratēģisku uzņēmumu pārņemšana ir jāizvērtē ES līmenī. "Ja ārvalstu kompānija, kas pieder valstij, vēlas iegādāties stratēģisku ostu vai daļu no mūsu enerģētikas infrastruktūras (..), tas ir jādara caurskatāmi, izvērtējot un diskutējot," sacīja EK prezidents.

Tāpat viņš rosināja ieviest ES ekonomikas un finanšu ministra amatu, norādot, ka jaunais amats apvienotu ES komisāra un eirozonas valstu finanšu ministru grupas vadītāja funkcijas. Pašlaik eiro zonas valstu finanšu ministru grupu vada Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms.

Vienlaikus viņš solīja nākamgad pievērst Baltijas valstīm īpašu uzmanību, sakarā ar tuvojošos valstu simtgadēm, taču nepieminēja Poliju. "Tiem, kuri vēlas mainīt mūsu nākotni un mūsu kontinentu, ir jāzina mūsu vēsture, mūsu kopīgā vēsture," viņš norādījis. "Tas ietver šīs četras valstis, bez kurām Eiropa nebūtu pilnīga," teica Junkers.

EK prezidents arī norādīja, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās ES valstīs. "Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski," teica Junkers.

Top komentāri

Ja smīns
J
Slaucamas govis
Mans vārds
M
Tas ir labi saprotams, jo eiropa sen nav redzējusi tādus idiotus.
pieprasām!
p
Lustrāciju komunistu kalponītei Vaiderovai!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Unikāla situācija

Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē