Būsim godīgi, to atzīst ne jau pirmais KNAB priekšnieks. Mēsli no šīs mājas pa visiem logiem spiedās ārā jau tad, kad atklājās, ka mūsu valsts ētiskākajā un godīgākajā iestādē notiek liela apjoma naudas summu zagšana tieši no plaši atvērtā KNAB seifa.
Kad par mēsliem runāja Normunds Vilnītis, viņā neviens īsti negribēja klausīties, jo viņš skaitījās «oligarhu ieliktenis». Savukārt Jaroslavs Streļčenoks pats ir «tiesiskuma un atklātuma» koalīcijas ievēlēts KNAB vadītājs. Valda Dombrovska un Vienotības ieliktenis, ja lietojam to pašu apzīmējumu, ko savulaik attiecināja uz Vilnīša kungu.
Tas ir Jaroslavs Sreļčenoks, kurš savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, līdzīgi zemu novērtējot vēl divu augstu KNAB amatpersonu - Ilzes Dravenieces un Diānas Kurpnieces - darbu. Vienlaikus Streļčenokam nav būtisku iebildumu pret KNAB izmeklētāju, operatīvo darbinieku un galveno speciālistu darbu. Ceturtdien preses brīfingā, neskatoties uz viņu izdarīto spiedienu, Streļčenoks paziņoja, ka piekāpties negrasās un Strīķes vērtējumu nemainīs.
Ja kāds no Jaroslava Streļčenoka gaidīja drosmi, šis ir tik tiešām drosmīgs solis. Jo visi KNAB vadītāji, kas agrāk ir atļāvušies nostāties pret kādreiz ietekmīgo Jutu Strīķi, kura tika un tiek uzskatīta par KNAB neformālo līderi, līdz šim tika atlaisti no darba.
Arī šoreiz premjers Valdis Dombrovskis, atsaucoties uz «darbinieku lūgumu», jau ir lūdzis Valsts kontroli izvērtēt iespēju veikt KNAB darbības likumības un lietderības auditu. Savukārt Valsts kontrole paziņo, ka neko tādu netaisās darīt.
Savulaik Jutas Strīķes sūdzības par bosingu, ko viņa esot sajutusi darbavietā, varētu uzskatīt par signālu, ka Streļčenoka dienas ir skaitītas. Tieši Jutai Strīķei līdz šim bijusi politiskā aizmugure. Tiek uzskatīts, ka viņu saista personiska draudzība ar valdošajā partijā Vienotība ietekmīgiem cilvēkiem. Atsevišķu NVO atbalsts savai dievietei Strīķei līdz šim ir bijis tikpat nekritisks un tiešs.
Bez tā, ka KNAB ar savām akcijām un aizturēšanām ir diezgan acīs krītoši vienmēr pakalpojis valdošā politiskā spēka propagandas mērķiem un priekšvēlēšanu kampaņām, Juta Strīķe ir bijusi «tiesiskuma» simbols. Bet simbolus aiztikt nedrīkst, kamēr tie spīd.
Taču simboli noriet. Un varoņus aizmirst. Atcerēsimies, ka Alekseju Loskutuvu, kurš bija gandrīz tautas varonis un kura aizstāvībai tika rīkota «lietussargu revolūcija», divus gadus vēlāk pat netika ievēlēts Rīgas domē, jo viņa saraksts nepārvarēja 5% barjeru.
Arī pēc šīm vēlēšanām ir kļuvis redzams, ka KNAB vairs nespēj ietekmēt pašvaldību vēlēšanu iznākumu. Tauta vairs netic vīriem maskās, akcijām, kas ne ar ko nebeidzas - vai beidzas ar Saeimas atlaišanu un pēc tam ar neko.
Ja kāds ar socioloģiskiem instrumentiem mēra Jutas Strīķes politisko potenciālu - par viņas došanos politikā pirms kāda laika runāja gluži nopietni -, ļoti iespējams, tagad tas vairs ne tuvu nav tajos augstumos, kāds bija «maijpuķīšu revolūcijas» laikā, ja nav jau zem ievēlējamības robežas. Maijpuķīšu dienas Jutai Strīķei ir beigušās.
Iespējams, KNAB sakārtošana ir vajadzīga, lai to varētu sūtīt veikt jaunus politiskos varoņdarbus, taču pilnīgi pieļauju, ka Jaroslavs Streļčenoks tik tiešām grib sakārtot iestādes darbu, izbeigt haosu un patvaļu iestādē, kuras pilnvaras un iespējas izrēķināties ar jebkuru valsts pilsoni ir grandiozi lielas. Ja ir iespējams bez jebkāda nopietna pamata arestēt bijušo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju, kurš veic parlamentāro kontroli pār specdienestiem, iedomājieties, ka jebkuru ierindas politiķi, sabiedrisku darbinieku vai uzņēmēju KNAB mašīna var nolīdzināt ar zemi.
Taču ļoti iespējams, ka Viņķeļu ģimenes draudzenes Strīķes nedienas ir saistītas ar varas pārbīdēm pašā Vienotībā pēc tam, kad Pilsoniskās savienības grupējums ar savu līderi Sarmīti Ēlerti ir cietis smagu sakāvi vēlēšanās Rīgā. Nav nekāds noslēpums, ka, neskatoties uz Pilsoniskās savienības un Jaunā laika apvienošanos, šīs grupas partijas iekšienē turpināja konkurēt par varu.
Ļoti iespējams, ka šodien politiskā aizmugure ir vairs ne Jutai Strīķei, bet Jaroslavam Streļčenokam, tas arī izskaidro viņa drosmi. Protams, nevaram nepieļaut triviālo un vienkāršo iespēju, ka Jaroslavs Streļčenoks vienkārši neļauj kāpt sev uz galvas, jo Pietiek pilnā apmērā publiskotie no KNAB oficiāli saņemtie Jutas Strīķes izvērtējuma dokumenti liecina, ka viņa elementāri nav pildījusi darba uzdevumus, sniegusi informāciju un dažkārt ir vienkārši melojusi KNAB vadītājam. Respektīvi, Jaroslavs Streļčenoks atkārto būtībā to pašu, ko teica Vilnītis, kad viņam pārmeta, ka viņš to visu ir sagudrojis, lai ieriebtu Strīķei, kura kādam traucē. Tagad Strīķe nevienam netraucē. Un Streļčenoka veiktā Strīķes ierēdņa darbības analīze vedina pavisam nopietni domāt, ka vainīga tomēr nav sazvērestība, bet pašas Jutas Strīķes rīcība un kompetence.