Jau desmitiem gadu ieilgusī negatīvā atlase, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā, nākotnē grauj Latvijas valsts pamatus. Jo skolotājs nav frizieris. Skolotājs audzina mūsu bērnus, liekot pamatu tālākai valsts attīstībai. Tas, kādi ir skolotāji, lielā mērā nosaka, kādi būs mūsu bērni. Vai viņi būs aktīvi, pašpārliecināti cilvēki, kas dzīvē gūst panākumus, veidojot uz panākumiem balstītu labklājīgu sabiedrību. Vai viņi būs brīvi un gaiši cilvēki, kas neslimo ar mazvērtības kompleksu un veido brīvu, tolerantu, sevi cienošu cilvēku sabiedrību. Vai viņi būs čīkstoņas, nevaruļi, nezinīši un otrās šķiras darbaspēks pirmās šķiras valstīm. Mūsu bērnu nākotne ir mūsu rokās. Izvēlēsimies.
Tikai mēs neizvēlamies. Valdības līmenī pastāvīgi tiek veicināts uzskats, ka izglītība ir tikai izdevumu sfēra, kas daudziem ļauj maldīgi uzskatīt, ka skolotāja alga ir gandrīz kaut kas līdzīgs sociālajam pabalstam. Ir nauda - maksājam, nav naudas - nemaksājam. Tomēr tas tā acīmredzami nav. To saprata Aristotelis un Aleksandrs Lielais, to saprata Bismarks un Ļeņins. To lieliski saprot visas labklājīgās, attīstītās valstis un sabiedrības, kas dzīvo labāk par citām. Un tas ir smags jautājums - vai šīs sabiedrības samaksā pelnīto par darbu skolotājam tāpēc, ka ir labklājīgas, vai ir labklājīgas tāpēc, ka samaksā par darbu savam skolotājam - Vācijas, Dānijas, un ASV panākumu kaldinātājam.
Nolaidīsimies uz zemes. Skolotāja vidējā alga Dānijā ir 60 000 eiro gadā, Latvijā - 6000 eiro gadā, liecina pētījumsSkolotāju un skolu direktoru algas un piemaksas Eiropā 2009./2010. mācību gadā. Pagājušajā mācību gadā lauku skolās vidējā pedagogu alga uz rokas bija 285,48 lati, pilsētās - 331 lats, kas ir mazāk nekā vidējā alga. Turklāt šeit nevar būt nekādu atrunu par aplokšņu algām, kuras skolotāji noteikti nesaņem. Šie skaitļi nerada pārliecību par nākotni - sabiedrībai ar hroniski zemu novērtētu skolotāju nākotnes nav.
Ir jābeidz vienkāršotās atrunas, ka valsts kasē nav naudas. Jāsāk šī nauda meklēt - tam ir jābūt aktīvam valdības uzdevumam pretstatā pasīvai direktīvu izpildes politikai.
Pozitīvs solis skolotāja profesijas glābšanā Latvijā ir uz privāto iniciatīvu balstītā Iespējamā misija, kas ir veids, kā piemaksāt 150 latu pie skolotāja algas, ceļot viņa profesionālās iemaņas un pašapziņu. Tomēr tas paliks piliens jūrā, ja sekmīgi sāktajai lietai nepieslēgsies citi privātie fondi, bet galvenais - arī valsts.