Kādēļ tāds tracis? Varbūt tāpēc, ka nākamā pusgada laikā izglītības ministrija plāno izsludināt konkursu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvēli, bet pats izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis neslēpti lobē banku intereses, aizstāvot maksas augstāko izglītību un ikviena lielo iespēju saņemt studiju kredītu. Lai īstenoto šo ne pārāk populāro plānu, saprotams, ka ir nepieciešams diskreditēt esošo modeli, izrādot, cik nederīgs un slikts tas ir.
Mūsu augstākās izglītības citadelē – Latvijas Universitātē – pieaicinātie eksperti ar negatīvu atzīmi novērtējuši tikai 3,7% no studiju programmām, tomēr pats savām acīm redzēju virsrakstus, kas stāsta, ka lielākais negatīvi novērtēto studiju skaits esot Latvijas Universitātē, absolūti neņemot vērā, ka nav korekti salīdzināt studiju programmu skaitu LU ar studiju programmu skaitu kādā no mazajām augstskolām.
Aplūkojot to studiju programmu sarakstu, kuras augstākās izglītības eksperti ir atzinuši par kvalitatīvām, redzam, ka tās ir svarīgākās nozares – fizika, matemātika, ķīmija, medicīna, veselības aprūpe, valodas un kultūras studijas, šo uzskaitījumu var turpināt.
Kur tad ir lielākais nekvalitatīvo studiju programmu apjoms? Psiholoģija (25%), tiesību zinātne (14%), vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana (13%) un pedagoģija (13%).
Bez pedagoģijas, kas ir rūpju bērns augstākās izglītības sistēmā jau no padomju laikiem, ir acīmredzami, ka nekvalitatīvas studiju programmu iezīmes ir konstatētas virzienos, kas iepriekšējā laika posmā bija modes lieta augstākās izglītības iegūšanā, – juristi, menedžeri un tā saucamie psihologi, zem kā dažkārt tika noslēptas brīnumu lietas.
Medicīnas un zobārstniecības studiju programmas Rīgas Stradiņa universitātē ir ne tikai augsti kvalitatīvas Latvijas mērogā, zobārstniecības nozares studijas šajā Latvijas augstskolā tiek vērtētas par vienām no labākajām Eiropā. Realitāte ir konkurss ārzemju studentiem uz maksas vietām Rīgas Stradiņa universitātē. Ja mēs izmainītu mūsu konservatīvo mācību valodas politiku Latvijas augstskolu sistēmā, izglītības eksports tieši labā augstākās izglītības līmeņa dēļ būtu mūsu realitāte arī citās augstskolās.
Augstākās izglītības padomes pieaicināto ekspertu veiktais studiju programmu izvērtējums ir liels ieguldīts darbs, lai mēs labāk saprastu mūsu augstākās izglītības sistēmas stiprās un vājās puses. Šis dokuments nav ne sensācija, ne iemesls, lai kaisītu pelnus uz galvas. Tas, ka tā interpretācijas izmanto kā bomi, lai taranētu vismaz daļēji bezmaksas augstākās izglītības sistēmu Latvijā, gan ir acīmredzami.