Izgāzt lielāko iepirkumu mūsu valstī, kas paredzēja vilcienu ražošanu par Eiropas naudu Latvijā, nav joka lieta. Skaidrs, ka pie visa vainīga ir iepriekšējā valdība, vadība un valde. Tas ir skaidrs no pašreizējās Pasažieru vilciena valdes paziņojuma, kura pati šo līgumu izgāza un kurai Satiksmes ministrija uzdeva šo izgāšanu pavisam objektīvi izvērtēt.
Iepriekšējā gan arī bija Dombrovska valdība. Bet tas nu tā. Kurš gan to atceras? Mums nevajag atcerēties pat to, kas notika iepriekšējā dienā pirms 3. oktobra, kad notika obstruktīva līguma izgāšana līdz pusnaktij, līdz varēja pacelt šampanieša glāzes. Par «uzvarētajiem» spāņiem un noraktajām piecsimt darbvietām Rīgas Vagonbūves rūpnīcā.
Ja valdība par notikušo būtu sašutusi, tā atlaistu Pasažieru vilciena valdi. Tomēr, ņemot vērā, ka sabiedrībā ir cilvēki, kuri nemāk priecāties par Latvijai neizdevīgu lēmumu pieņemšanu, premjeram ir jāizspiež vismaz kāds lēmums, kas ļautu mums iztēloties, ka viņš ir sašutis.
Ak, ja valdībā būtu vērtēts iepirkums, tad gan… Labējā koalīcija ir aizmirsusi, ka tajā pārstāvētās partijas vienmēr ir bijušas pret saimniecisku lēmumu politizāciju. Un tagad par katru lielāku iepirkumu balsos politiski ministri. Tas ir normāli, tā vairs nav politizācija?
Var jau būt, ka tā nav politizācija, bet caurskatāmība. Dombrovska «miljona iepirkuma» rezolūciju skeptiski vērtē ne tikai koalīcijas partneri, bet arī Vienotība. Nezinu, vai tas ir tāpēc, ka viņi atbalsta korupciju, kā tas tiktu paziņots, ja pret premjera soli iebilstu nevis paša kolēģi, bet ZZS.
Viņi gan teic, ka tas ir tāpēc, ka viņi nezina, kā tālāk strādās Latvijas valsts ceļi, kas izsludina desmitiem konkursu, kurus skars premjera rezolūcija. Iespējams, pēc tam, kad visa vara būs deleģēta Briselei, Latvijas Ministru kabinetu ir iecerēts pārvērst par kaut ko līdzīgu iepirkumu konkursa komisijai, lai tam būtu kāds pielietojums un Latvijas politiķiem būtu uz ko tiekties.
Ja nopietni, ir pilnīgi normāli, ja ne tikai par iepirkumu, bet par lielu, visai valstij svarīgu projektu realizāciju vispār atbildību uzņemtos valdība un premjers personiski. Šādam projektam noteikti būtu vajadzējis būt Pasažieru vilcienaiepirkumam. Un premjeram te būtu vajadzējis sēdēt līdz vēlai naktij, lai šis līgums tiktu noslēgts, nevis otrādi. Bet valdībai - rīkot speciālu sēdi, lai lemtu, kā vēl atbalstīt Rīgas Vagonbūves rūpnīcu, kas grib atsākt ražošanu.
Savukārt miljona robeža ir vienkārši populisms. Iepirkumus šodien vajag paātrināt un atvieglot, nevis vēl vairāk sarežģīt.