"Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugums pirmajā ceturksnī bija 6,8%. Diez vai kādai citai Eiropas Savienības (ES) valstij izaugsmes temps pirmajā ceturksnī pārsniedzis 4%, vismaz būtiski. Kā lai te nepiemin, ka nepilnu piecu gadu laikā esam kļuvuši no Eiropas straujāk augošās ekonomikas par straujāk krītošo un atkal par straujāk augošo," uzsver Strautiņš.
Viņš piebilst, ka sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo periodu - 1% - izskatās pamazs salikumā ar izziņoto gada pieauguma tempu, taču sezonāli izlīdzināto izmaiņu vērtējumu turpina modulēt vēl ilgu pēc tam, kad ekonomikas jau aizplūdusi uz priekšu, tāpēc par to patlaban nebūtu vērts īpaši lauzīt galvu.
"Turpretim sezonāli neizlīdzinātais pieaugums gada griezumā ir samērā "ciets" un interpretācijām mazāk pakļauts skaitlis. Arī tas gan noteikti vēl mainīsies. Pieturos jau pie agrāk paustā viedokļa - domāju, ka Latvijas ekonomika pirmajā ceturksnī gada griezumā ir augusi vairāk nekā par 7%. Līdz ar to sagaidu vēl nelielu pārvērtējumu virzienā uz augšu pēc mēneša. Tā liek domāt gan dati par nozarēm, kas jau publicēti, gan neoficiāla informācija, nostāsti un intuitīvas nojausmas par citām nozarēm," prognozēja Strautiņš.
Viņš sacīja, ka DNB bankas kopējā 2012.gada izaugsmes tempa prognoze, kura jau pavisam nesen tika paaugstināta līdz 3,5%, patlaban netiek mainīta, taču katra diena, kurā eirozonas finanšu sistēma nepiedzīvo "absolūto vētru", tuvina vēl vienu prognozes pārvērtējumu tajā pašā virzienā.
"Ir aizvadīta jau gandrīz puse no otrā ceturkšņa, un patlaban nekas neliecina, ka mūsu tautsaimniecība būtu iekūlusies lielās nepatikšanās, kaut arī redzamas samērā ticamas izaugsmes piebremzēšanās pazīmes dažās nozarēs. Ja vēl pirms dažiem mēnešiem izaugsmes vājināšanos jau pirmajā ceturksnī prognozēju, tikai balstoties uz norisēm un tendencēm pārējā pasaulē, kas acīmredzami izrādījusies kļūda, tad patlaban ir jau atsevišķas konkrētas ziņas no uzņēmumiem par grūtībām eksporta tirgos. Taču, pat ievērojot to, diez vai pirmā pusgada izaugsmes temps būs mazāks par 6%, un līdz ar to pat 3,5% gada kopējā pieauguma prognozei ir ļoti nepieciešami triecieni no ārpuses un ļoti drīz," norāda Strautiņš.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu gada pirmajā ceturksnī IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni, palielinājies par 6,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2011.gada ceturto ceturksni, - par 1%.
IKP ietekmējis apjomu kāpums rūpniecībā par 11% un tirdzniecībā - par 10%, kā arī par 20% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi. Pieaugums turpinās arī būvniecības nozarē. Precizēti un izvērsti rezultāti tiks publiskoti jūnijā.
