Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm ir dziļi strukturāla un rezultāts kļūdainai politikai, intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Grūtais ceļš uz Eiropas Savienības (ES) un - it īpaši - Rietumeiropas tautsaimniecības atgūšanos no iepriekšējās finanšu krīzes, traucējumi ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju, kā arī vietējā patēriņa izaugsmes tempu mazināšanās radījusi labvēlīgu fonu Latvijas ekonomiskā pieauguma prognožu samazināšanai.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni IKP samazinājās par 0,3%. Taču, salīdzinot ar to pašu ceturksni pirms gada, IKP ir par 2,7% augstāks. Tādejādi 2015. gadā IKP ir pieaudzis par 2,7%.2015. gads ekonomikā nebija viegls. Gada sākumā izaugsme bija vājāka par gaidīto, bet turpmākajos ceturkšņos tā atguvās.
Latvijas izaugsme vairs nevar tikt balstīta uz iekšējo patēriņu, tādēļ ir svarīgi attīstīt inovācijas, veicināt eksportu, kā arī sekmēt izmaiņas darba tirgū, šodien tiekoties ar Tautsaimniecības padomi, pauda ekonomikas ministra amata kandidāts Arvils Ašeradens (Vienotība).
Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā Eiropas Komisija (EK) prognozēja pērn rudenī - prognozēto 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes vietā 2015.gadā Latvijas ekonomika uzrāda 2,7% izaugsmi, liecina EK paziņojums par ziemas ekonomikas prognozi.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments. Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.
Jaunākais EY Eirozonas ekonomiku pētījums Eurozone Economic Forecast (EEF) liecina, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2,6%, bet tuvākajos gados izaugsmei vajadzētu pieņemties spēkā un sasniegt 3,8% izaugsmes līmeni nākamgad un 4,5% pieaugumu ik gadu laikā no 2017. līdz 2019. gadam. EY eksperti norāda, ka Eirozonas ekonomika kopumā šogad augs par 1,4%, vienotās valūtas zonas valstīm iegūstot no zemākām enerģijas cenām, augoša pieprasījuma ASV un Lielbritānijā un konkurētspējīgāka valūtas kursa.
Divi no finanšu krīzes lielākajiem upuriem Eiropā – Latvija un Grieķija – attīstās pēc pilnīgi pretējiem scenārijiem. Upuru bijis daudz, taču, kamēr Egejas jūras piekrastē finanšu situāciju, sevišķi vēl pēc svētdien notikušā referenduma, var zināmā mērā salīdzināt ar apokalipses jātnieku ierašanās gaidām, Latvijā ir cerības uz labklājības pieaugumu.