Taču cenu kritums gada griezumā pat kļuva vēl lielāks, šis cenu izmaiņu rādītājs noslīdēja no -0,5% februārī līdz -0,6%. Patēriņa cenu indeksa lielāko ietekmētāju sarakstā pirmās trīs vietas ieņem cigaretes un alkoholiskie dzērieni, tāpēc veselīga dzīvesveida piekritējiem ar citādi vidusmēra patēriņa grozu dzīves dārdzība samazinājusies apmēram par procentu. Mājokļa uzturēšanas un transporta izmaksas kritušās par apmēram 5%, bet pārtikas cenas saglabājušās gandrīz nemainīgas, tāpēc ļoti taupīgiem vai taupīt spiestiem cilvēkiem viņu personiskā deflācija ir vēl lielāka. Vērojot finanšu tirgos notiekošo, var rezumēt, ka slīd uz leju arī tālākā nākotnē sagaidāmais cenu līmenis, salīdzinājumā ar vēl diezgan nesenām gaidām. Piemēram, interesantas lietas notiek naftas nākotnes darījumu tirgū. Tagadnes darījumu cena kopš janvāra kopumā virzījusies augšu un ir tuvu šī gada augstākajam līmenim. Kādu laiku kāpa arī nākotnes cenas, bet aprīlī tās krasi samazinājušās, Brent naftai ar piegādi 2020.gada sākumā no apmēram 52 līdz 49 dolāriem. Varbūt sakritība, bet tas noticis pēc paziņojuma par Tesla 3 - patiesi revolucionāru elektrisko auto ar labu funkcionalitāti un konkurētspējīgu cenu. Tātad tirgotāji varbūt sagaida nozīmīgu ietekmi uz naftas patēriņu jau apmēram pēc pieciem gadiem. Tagad viss ir atkarīgs no spējas izvērst jaunā produkta masveida ražošanu, jo zinātnieki savu darbu, šķiet, ir izdarījuši. Tātad izejvielu nākotnes darījumi vēsta, ka lielu ārējo faktoru izraisītu inflāciju nesagaidīsim vairākus gadus. Analītiķu prognozes vēsta, ka 2020.gadā nafta maksās vairāk nekā 65 dolārus, bet tās raksta cilvēki, kuri neliek uz spēles savu naudu, reāli darījumi tiek slēgti par ievērojami mazākām summām. Var teikt, ka tirgu prognozētā naftas cena turpmākos piecus gadus gandrīz nemainīsies. Barela cenas pieaugums par nepilniem 10 dolāriem nav kaut kas tāds, ko ikdienā varētu ļoti uzkrītoši manīt, ievērojot, cik lielu daļu degvielas cenas veido nodokļi. Inflācija Latvijā atgriezīsies, bet to virzīs galvenokārt neizbēgamais darba algu kāpums, nevis importa izmaksas.
Strautiņš: Importa cenu līdzenums stiepjas līdz apvārsnim
Cenu līmenis martā pret februāri pieauga diezgan krasi, par 0,7%. Kā jau ierasts, sezonālu faktoru dēļ šajā laikā kāpj pārtikas un apģērbu cenas. Apģērbu sadārdzinājums pat ir bijis neparasti liels šim mēnesim, par 9,9%. Naftas cenu nelielas atgūšanās dēļ par 0,6% pieauga transporta izmaksas. Akcīzes likmju dēļ dārgāks kļuva alkohols.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.