Strautiņš norādīja, ka tautas skaitīšanas dati skaidri ilustrē to, ka Latvija lielā mērā neatgriezeniski ir sadalījusies reģionos ar krasi atšķirīgām attīstības perspektīvām. "Ir pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits samazinās mazāk nekā vidēji - Valmierā, Jelgavā -, un ir tādas, kur vairāk nekā vidēji, piemēram, Rēzeknē. Šiem procesiem ir ļoti spēcīga inerce - cilvēki un nauda iet tur, kur cilvēki un nauda jau ir," uzsvēra eksperts.
Pēc viņa sacītā, nevar uztvert kā kaut ko pašsaprotamu to, ka aizbraukušos cilvēkus varēs aizstāt ar imigrantiem. "Imigranti nemēdz doties uz vietām, kuras pamet vietējie iedzīvotāji, tai skaitā visbagātākajās valstīs. Viņi nedodas uz ASV Lielo līdzenumu štatiem, bet uz Ņujorku vai Losandželosu, viņi nedodas uz bijušās Austrumvācijas lauku apvidiem, bet gan uz Frankfurti vai Minheni," sacīja eksperts.
Strautiņš ir pārliecināts, ka patlaban Eiropas ekonomikas kontekstā Latvija ir lauku reģions ar vienu lielu pilsētu. "Rīga desmit gadu laikā it kā varētu kļūt pievilcīga potenciālajiem ieceļotājiem, taču tā nebūs tukša vieta - to aizpildīs pārceļotāji no citiem Latvijas reģioniem, brīvu vietu šeit nebūs, bet jaunu mājokļu uzbūvēšanas izmaksas attiecībā pret šeit nopelnāmo naudu nebūs zemas," norādīja Strautiņš.
DNB bankas eksperts stāstīja, ka iedzīvotāju skaita samazināšanos tuvākajos piecos un visdrīzāk arī desmit gados nevarēs pilnīgi apturēt, tikai piebremzēt. Viņš atzina, ka galvenais līdzeklis visu sociālo problēmu risināšanā ir ekonomikas pieaugums, bet viens no līdzekļiem šī mērķa panākšanai ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kas ļaus vienlaikus palielināt darbaspēka pieejamību uzņēmējiem, paaugstināt ticamību sociālās apdrošināšanas sistēmas solījumiem, atvieglot nodokļu nastu strādājošajiem.
"Taču tuvināšanās Rietumeiropas dzīves līmenim būs pakāpeniska, tikai ekonomikas pieaugums neglābs Latviju, būs vajadzīgs arī patriotisms," uzsvēra eksperts.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.
Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā - 2000.gada - tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.
Visvairāk - par 21,1% - kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē, seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.