Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Strašuna: Tautas skaitīšana parāda, ka administratīvi teritoriālā reforma ir izgāzusies

Šodien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā ir 2 068 000 iedzīvotāju, nevis 2 259 000 kā uzskaitīts iedzīvotāju reģistrā, kas nozīmē, ka Latvijas Universitātes profesora M. Hazana aplēses par emigrējošo iedzīvotāju skaitu izrādījušas ļoti precīzas, proti, 2000. - 2011. gadu laikā emigrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits ir mazinājies par 190 000 cilvēku, secina Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Turklāt šis cipars varētu būt pat samērā piesardzīgs, jo, pirmkārt, tas neņem vērā emigrējušos pēc 2011. gada 1. marta un, otrkārt, ir zināmi gadījumi, kad aptaujātie iedzīvotāji nenorāda patieso situāciju, piemēram, neatklājot, ka radinieks īstenība ir emigrējis.

No publicētiem datiem varam secināt, ka pēdējo 10 gadu laikā drastiski mainījusies gan iedzīvotāju vecuma struktūra, pieaugot pensionāru un mazinoties bērnu īpatsvaram, gan reģionālais sadalījums, piemēram, Latgalē ir tagad par 21% iedzīvotāju mazāk nekā 2000. gadā. Tautas skaitīšanas rezultāti arī liecina par to, ka valstī 2011. gada martā bija nodarbināti vien 838 000 iedzīvotāju jeb tikai 52% no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita, lai gan pēc darbaspēka apsekojuma datiem pērnā gada 1. ceturksnī bija 944 000 nodarbināto. "No vienas puses, tas nozīmē, ka esošie strādājošie ir krietni ražīgāki, bet, no otras puses, norāda uz lielāku sociālo slodzi nodokļu maksātājiem jau dažu gadu perspektīvā," secina Lija Strašuna.

Viņa norāda uz kādu citu satraucošu informāciju, kas izriet no tautas skaitīšanas rezultātiem - bezdarba līmenis ir lielāks, nekā lēsts pirms tam. "Darba meklētāju īpatsvars pērnā gada martā bija 17.7% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā, nevis iepriekš ziņotie 16.6% 2011. gada 1. ceturksnī. Tas diemžēl norāda uz to, ka strukturālā bezdarba problēma (proti, bezdarbnieki nevar atrast darbu tādēļ, ka viņu prasmes neatbilst darba dēvēja prasītajām un/vai potenciālā darba vieta atrodas citā reģionā) ir lielāka, nekā domāts.

Strašuna paredz, ka ja līdzšinējās tendences turpinās, tad jau divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks par 2 miljoniem.  "Tas prasa steidzamu un izlēmīgu rīcību no valsts puses - veikt reformas ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikās. Vai nu tagad vai būs par vēlu, jo problēmas tikai samilzīs un iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki - būs jāparedz ievērojami vēlāks pensionēšanas vecums un mazākas pensijas, kā arī apjomīga imigrācija."

Ekonomiste stāsta, ka ilgstoši ir runāts par šādu reformu nepieciešamību, bet darīts vēl ir maz. "Pirmkārt, attiecībā uz reģionālo attīstību jāatzīst, ka administratīvi teritoriālā reforma ir izgāzusies. Novadi ar pusotru tūkstoti iedzīvotājiem vairumā gadījumu nevar būt pietiekoši efektīvi resursu izlietošanas ziņā un piesaistīt investorus darba vietu radīšanai. Jāveido mazāks administratīvo vienību skaits, panākot lielāku finanšu un iedzīvotāju fizisko resursu koncentrāciju. Otrkārt, pensijas vecuma palielināšana no 2014.gada ir neizbēgama. Nepietiek arī ar esošajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem – ir veiksmīgāk jāatbalsta jaunu darba vietu radīšana un tādējādi, iespējams, arī daļas emigrējušo atgriešanos, jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē