Komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumu parlamenta augšpalātai atļauju izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Sprūds aģentūrai LETA atzina, - viņš nebija gaidījis, ka Krievija ies tik tālu. Eksperts bija gaidījis no Krievijas puses ekonomisku spiedienu, manipulācijas ar gāzes cenām, lai liktu Ukrainai saprast, ka no Krievijas nebūs tik viegli aiziet. Taču tagad jau var runāt par Krievijas agresiju, ja tā ir gatava revidēt valstu robežas, kuru neaizskaramību Krievija pati savulaik atzinusi, noslēdzot divpusējas un daudzpusējas vienošanās.
Tagad Krievija ir gatava "paņemt sev klāt zemes gabalu", un tas ir precedents, vērtēja eksperts un mudināja domāt, kas būs nākamais - Narva, Daugavpils, Rīga.
"Robežu revīzija Eiropā 21.gadsimtā ir ārpus zināmām robežām," notiekošo komentēja Sprūds.
Viņš arī uzsvēra, ka situācija Krimā atšķiras no 2008.gadā piedzīvotā Gruzijā, jo Gruzija jau "de facto" nekontrolēja Dienvidosetiju un Abhāziju, lai arī "de iure" šie apgabali bija Gruzijas teritorija. Savukārt Krima, lai arī autonomija, tomēr ir Ukrainas sastāvdaļa gan "de facto", gan "de iure".
Krievijas rīcība būtu jāizskata visaugstākajā diplomātiskajā līmenī, ANO Drošības padomē, uzskata analītiķis.
Viņaprāt, Rietumu valstīm tagad būtu svarīgi Ukrainai sniegt ekonomisko atbalstu, pat ja Ukraina nevarēs daļu no sniegtās palīdzības atmaksāt. Jāņem vērā, ka gāzes piegādes uzņēmums "Gazprom" jau ir paziņojis, ka varētu pārskatīt Ukrainai piemērotās atlaides gāzei. Turklāt rezervē ir arī patlaban gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča marionešu valdība, kas var atgriezties, ja pašreizējai valdībai neizdodas darbs.
Patlaban Ukrainai būtu svarīgi nepakļauties provokācijām, jo ir skaidrs, ka Krievijas pusē ir liels pārsvars. Ukrainai nevajadzētu iziet uz konflikta eskalāciju, kā tas bija Gruzijā, uzskata pētnieks.
Sprūds arī atzina, ka notiekošais ir zināma mācība Latvijai. Viņš nevēlas dramatizēt, tomēr uzskata, ka, turpinoties šādām tendencēm, arī Latvijai jārēķinās ar spiedienu, neskatoties uz to, ka esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Latvijas draudzībai ar Krieviju ir zināmas robežas, secināja pētnieks. Viņš mudināja liberalizēt gāzes tirgu Latvijā, kā arī domāt par Krievijas propagandas ierobežošanu, vienlaikus atzīstot, ka ir pret vārda brīvības ierobežošanu un vēl pirms pāris nedēļām nebūtu domājis par nepieciešamību šādi ierobežot izteiksmes brīvību.