Sodīt nedrīkst apžēlot

Viennozīmīgi jāpiekrīt ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) paustajai domai mūsu nesenās sarunas laikā, ka uzņēmējam ir vienalga, vai šis burta kalps pārstāv nodokļu administrāciju vai darba inspekciju. Piekasīgo un represīvo izturēšanos uzņēmējs uztver kā kopēju valsts attieksmi pret tiem, kuri ar saviem nodokļiem šo milzīgo aparātu baro.

Protams, ne visu uzraugošo institūciju darbinieki ir nedraudzīgi. Nozīmīga valsts pārvaldes darbinieku daļa ir atsaucīgi un vispirms savā "klientā" cenšas saskatīt labo, nevis uzreiz sāk meklēt pārkāpumus.

Tomēr ar labo un slikto attieksmi valsts un nodokļu maksātāju attiecībās ir tieši tāpat kā ar darvas karoti medus mucā – šis sīkums sagandē visu labo.

Jo cilvēkam jau ir raksturīgi vairāk atcerēties slikto nekā labo pieredzi. Tad arī rodas nebeidzamais nesaskaņu aplis, kad, jau ienākot jebkurā publiskā sektora iestādē, cilvēks nemaz negaida neko labu un pat ir neizsakāmi pārsteigts, ja kritikas un soda vietā saņem smaidu, palīdzību un beigās vēl uz atvadām sadzird daudz laba vēlējumu.

Šāda negatīva savstarpējo attiecību gaisotne ir veidojusies gadiem, un man tomēr nav pārliecības, ka labo ideju izdosies realizēt pāris gados. Ir vajadzīgs gana ilgs laiks, lai cilvēki, kuri izvēlējušies strādāt struktūrās, kas apkalpo nodokļu maksātājus, spētu mainīt savu iesīkstējušo pārākuma sajūtu pār tiem, kuru likteņus viņi var izlemt ar vienu lēmumu.

Būtībā visai valsts pārvaldei ir jāveic tas pašattīrīšanās darbs, ko patlaban uzsācis Valsts ieņēmumu dienests.

Taču daudz svarīgāk par dažādām darbinieku atestācijām un pārbaudēm ir veicināt, lai šie cilvēki vispirms paši sev pavisam godīgi atbildētu uz jautājumu, kādēļ viņi atrodas tieši konkrētajā amatā un kādi ir viņu mērķi – palīdzēt vai tomēr traucēt un iebiedēt tos, kuri dara vērtīgas lietas.

Ir jāievēro satiksmes noteikumi, lai uz ceļiem būtu prognozējama sistēma, ar kuru visi rēķinās. Taču būtu paradoksāli, ja par ikvienu pārkāpumu ceļu policija momentā piespriestu sodus, nemaz neiedziļinoties lietas būtībā un cēloņos. Līdzīgi ir jebkurā jomā. Svarīgi tomēr teikumā "Sodīt nedrīkst apžēlot" pareizā vietā ielikt komatu. Pagaidām katrs uzraugs komatu liek tur, kur grib.