Šādu viedokli pauž Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), reaģējot uz komentāriem par dzemdību nodaļās strādājošo atalgojumu un izskanējušajiem argumentiem par medicīnas iestāžu vadītāju atbildību.
"Premjerministra sacītais, ka katrai iestādei papildu piešķirtā apjoma ietvaros būtu jālemj par algu palielināšanu, neiztur kritiku. Nelielais finansējuma pieaugums, kas tika piešķirts šogad, ir paredzēts, lai nodrošinātu pacientiem katastrofāli nepietiekamo valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu. Tas galvenokārt piešķirts milzīgo rindu mazināšanai,” uzsver LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Galvenā problēma, kā norāda LSB, joprojām ir tā, ka valsts par pakalpojumiem maksā krietni zemāku cenu, nekompensējot pat pakalpojumu faktiskās izmaksas, kas ietver arī darbinieku algas. Zemo algu starpību, jau tagad, iestāžu vadītāji piemaksā no citiem ieņēmumiem, savukārt darbinieku algu palielināšanai valsts finansējuma faktiski nav.
Prasības, ko izvirzījuši ārsti, ir ļoti pamatotas. Latvijas medicīnas darbinieku atalgojums ir viens no zemākajiem Eiropā. Un ir tikai viena iespēja, lai situāciju mainītu – jāpiešķir papildu līdzekļi tieši pakalpojumu tarifu un algu palielināšanai. Veselības ministre jau publiski atzinusi, ka šim mērķim nepieciešami vismaz 150 miljoni.
Slimnīcu biedrība atgādina, ka pēc 2017.gada budžeta pieņemšanas premjerministrs publiski solīja tikai nākamajā 2018. gadā veselības nozares finansējumu izvirzīt kā budžeta prioritāti. Tagad izskan argumenti, ka par algu palielināšanu ir atbildīgas medicīnas iestādes. Tas raisa patiesas bažas, ka solījumi netiks turēti un darbinieki, kuri mācījušies arodu vismaz 10 gadus, vienkārši šo darbu pametīs.
Jau ziņots, ka Rīgas Dzemdību nama darbinieki draudējuši samazināt dežūru skaitu, kā arī apsvērt darba attiecību pārtraukšanu, ja netiks risināts jautājums par viņu darba samaksu. Palielināt samaksu par stundas darbu prasa arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā strādājošie un Liepājas slimnīcas mediķi.
Jaunie mediķi balso ar kājām