Sarunā ar Diena.lv O. Skudra norāda, ka šādas analīzes publiski gan nav bijušas redzamas, taču viņš pieņem, ka šādiem dokumentiem ir jāpastāv, jo bez nopietna pamatojuma daļas ES valstu valdības negrasītos spert šādu svarīgu soli. „Ja šīs valstis vēlas samazināt ES ilgtermiņa budžeta izdevumus, tad tām ir nopietns pamats tā rīkoties, tā nav vienkārši izdabāšana vēlētāju šā brīža noskaņojumam,” uzskata profesors.
Otrs būtisks pamatojums šādai rīcībai varētu būt fakts, ka Eiropas Savienībai nepieciešamas strukturālas reformas, uzskata R. Skudra, atsaucoties uz savulaik R. Reiganam piedēvēto izteikumu par to, ka slikta ir nevis tā laika ASV valdības īstenotā pārvaldības politika, bet pati valdība, un velkot paralēles ar šā brīža Eiropas Savienība. „Problēma ir pati Eiropas Komisija,” uzskata profesors, norādot, ka iespējamā finansējuma samazināšana ir neslēpts mājiens par pārmaiņu nepieciešamību.
Jāatgādina, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pirms 22. un 23.novembrī ieplānotā valstu samita par bloka daudzgadu budžetu ierosinājis samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro. Atsevišķas dalībvalstis tikmēr vēlas vēl lielāku izdevumu samazinājumu līdz pat 200 miljardu eiro apmērā.