Semjonovs: Turpinās solīda algu izaugsme

Lielā mērā tās ir uz vietējo patēriņu orientētas nozares (ja neskaita apstrādes rūpniecību), un šķiet, ka algu izaugsmi šajās nozarēs pērn palīdzējuši sildīt augoši iedzīvotāju tēriņi.  Mājsaimniecību patēriņa groza struktūras dati jau iepriekš uzrādīja, ka līdz ar lētāku degvielu un siltumu daļa iedzīvotāju pērn varēja atļauties lielākus tēriņus pakalpojumiem, piemēram, ēdināšanā un izmitināšanā. Nodarbināto pirktspēja pērn augusi vēl nedaudz straujāk par algām – par 7,4%. Tēriņiem labvēlīga pērn bijusi gan zemā patēriņa cenu izaugsme (0,2%), gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanas par procentpunktu, gan arī minimālās algas paaugstināšana. Mājsaimniecību tēriņi pērn kopumā gan vēl bijuši salīdzinoši piesardzīgi, tas ir, tie auguši lēnāk (3,6% pirmajos trīs ceturkšņos) par ienākumiem. Mājsaimniecības arī turpinājušas uzkrāt – noguldījumi bankās pērn bijuši par 6,3% lielāki nekā gadu iepriekš. Šeit gan jāatzīmē, ka mājsaimniecību kopējie ienākumi auga nedaudz lēnāk par darba samaksu. Proti,  vidējā vecuma pensija aizvadītā gada laikā pieaugusi par 2,7%. Bet, piemēram, ārvalstīs dzīvojošo valsts piederīgo pārskaitījumi, kas arī veido zināmu īpatsvaru no iedzīvotāju kopējiem ienākumiem, pat nedaudz samazinājušies salīdzinājumā ar 2014. gadu. Pakāpeniska bezdarba līmeņa samazināšanās un tā pietuvošanās strukturālajam līmenim, sarūkošs darba spēka piedāvājums, kā arī emigrācijas riski dēļ būtiski zemāka ienākuma līmeņa nekā turīgākajās Eiropas valstīs turpinās balstīt algu izaugsmi, un tā šogad un nākamgad saglabāsies samērā spēja. Prognozējam, ka vidējā bruto alga šogad un nākamgad augs par aptuveni 6%. Tas ir krietni straujāk, nekā šobrīd aug darba samaksa uz nodarbināto vidēji eirozonā. Lai nezaudētu konkurētspēju, Latvijas ražīguma kāpumam tātad jāķer rokā algu pieauguma temps.