Seile: Visas pedagogu vēlmes neizdosies īstenot nevienam

Tiekoties ar Seili, pedagogi runājuši gan par pedagogu sagatavošanu, kurā pietrūkst prakses iespēju, gan par mācību materiāliem un mācību saturu, kur, iespējams, būtu nepieciešams atslogot mācību saturu vairākos mācību priekšmetos.Kā atstāstīja ministre, pedagogi uzsvēruši, ka viņi saskaras ar lielu birokrātiju un liekuļošanu. Tāpat daudz negatīvu atsauksmju bijis veltīts skolotājiem piedāvātajiem kursiem, kuri idejiski ir labi, tomēr to izpildījums šo ideju degradējot. Tāpat pedagogi Seilei pauda viedokli, kā rēķināt pedagogu atalgojumu, stāstījuši, cik daudz laika aizņem sagatavošanās mācību stundām.Atbildot uz jautājumu par to, kā tiek vērtēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dialogs ar valdību, kas nereti tiek vainota streika nepieciešamībā, Seile pauda, ka viņa ir valdības daļa. "Acīmredzot neesmu bijusi gana pārliecinoša savos argumentos, lai lēmumi attiecībā uz atalgojuma modeļa virzību, piemēram, būtu bijuši sadzirdēti visās pusēs," sacīja Seile.Jautāta par iespēju demisionēt, Seile izvairījās sniegt konkrētu atbildi, sakot, ka "strādājam šodien un tad raudzīsimies". Tomēr viņa piebilda, ka "iekalts nav nekas - ministra ikdienā ir gana daudz notikumu, kas dienaskārtību var principiāli mainīt". "Baidos, ka šajā amatā ir grūti garantēt vai plānot darba ilgumu," uzskata Seile.Ministre sacīja, ka aizvadītā gada laikā viņa ieklausījusies visos viedokļos un, viņasprāt, arī tos sadzirdējusi. Seile nevar solīt, ka viņa personīgi turpmāk spēs sadzirdēt vairāk."Vai kaut ko izdosies izmainīt, ir atkarīgs no visu iesaistīto pušu sadarbības - no politisko partiju vēlmes redzēt, dzirdēt un darīt, no iesaistīto ministriju puses, no sociālo partneru puses. Ir pilnīgi skaidrs, ka visus sarakstu ar vēlmēm, ko mēs dzirdam, un katra no šīm vēlmēm, pa vienai ņemot, ir pareiza, droši vien neizdosies īstenot nevienam. Jautājums ir, vai mēs kopā varēsim atrast kompromisa risinājumu, lai skolotājiem nav jāstreiko, - tas joprojām ir jautājums," sacīja Seile.Viņa uzsvēra, ka kompromisa atrašana nav atkarīga tikai no viņas vai tikai no Finanšu ministrijas, jo, ja runā, piemēram, par pirmsskolas pedagogu atalgojumu, tad jāņem vērā, ka IZM pat nav šī finansējuma - tas ir pašvaldību budžetos."Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka nākamajā gadā pašvaldību budžets pieaugs par 96 miljoniem eiro. Jautājums ir, vai tur atradīsies arī papildu finansējums pedagogiem. IZM to nevar tiešā veidā ietekmēt," skaidroja ministre.