Darba slodze pedagogiem šobrīd ir noteikta 36 stundas nedēļā, taču trešdaļa skolotāju jeb 34% strādā vairāk nekā vienu slodzi. Turpretim katrs ceturtais skolotājs strādā mazāk par pusslodzi.
Ministrijas vērtējumā, tieši mācību stundas veido pārslodzi - liela daļa skolotāju kontaktstundām velta vidēji 34 stundas nedēļā. IZM piedāvā noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu. Šie limiti varētu būt atšķirīgi, atkarībā no skolas vadības un mācību priekšmeta.
Varētu tikt noteikta arī mazākā pieļaujamā proporcija starp mācību stundām un citiem pienākumiem, vērtē IZM vadība. Ievērojot šos principus, skolas direktors varētu veidot slodzes sastāvu katram skolotājam individuāli.
Ministrijas vērtējumā, jaunais slodzes balansēšanas modelis neparedz "lielu vajadzību" pēc jauniem pedagogiem. Tā vietā būtu jādomā par lietderīgāku esošā pedagogu resursa izmantošanu.
IZM aicinās sociālos partnerus vienoties pāriet uz citu darba laika uzskaites un slodzes sastāva vērtēšanas metodoloģiju. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa esošo proporciju "65:35" vērtē kā ļoti vispārīgu un dažkārt grūti ievērojamu.
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) cer, ka jaunie slodžu sabalansēšanas principi parādīsies jaunajā finansēšanas modelī "Programma skolā". Šobrīd gan vēl nevarot runāt par precīziem skaitļiem, jo notiek sarunas ar sociālajiem partneriem, cita starpā arī par iespēju visiem pedagogiem noteikt 40 stundu darba slodzi esošo 36 stundu vietā.
Ar piedāvājumu iepazīstināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). To vēl plānots apspriest ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA).
Pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par slodžu sadalījumu vispārējā izglītībā, IZM plāno pievērsties arī citām pedagogu grupām, tostarp atbalsta personālam.
Viedokļi starp IZM un LIZDA atšķiras niansēs, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Valsts prezidents informējis Siliņu par nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar arodbiedrību pārstāvjiem. Pēc Rinkēviča paustā, nedēļas sākumā viņš solījis LIZDA vadībai, ka uzrunās premjeri, Saeimas priekšsēdētāju, izglītības un zinātnes ministri. Prezidenta ieskatā nebūs vienkārši atrast risinājumu, taču, viņaprāt, ir vēlme šos risinājumus meklēt.
Siliņa klāstīja, ka turpinās sarunas ar IZM, Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai saprastu, kā virzīties uz priekšu ar skolu tīkla sakārtošanu. Patlaban notiekot darbs, izvērtējot pašvaldību pieteiktos "kritiskos posmus", kas viņiem būtu vēl jānoskaidro, lai pieņemtu lēmumu par pievienošanos IZM piedāvājumam strādāt pēc programmu finansēšanas modeļa.
"Vairākas pašvaldības ir jau pieņēmušas lēmumi, ka tās gribētu strādāt pēc šāda modeļa. Tuvākajā laikā būs jāpieņem likums par lēmuma deleģējumu, lai dotu skaidru signālu pašvaldībām, ka tās ir rīkojušās adekvāti. Tāpat būs arī normatīvi. Pašvaldības tālāk varēs komunicēt ar vecākiem un bērniem par to, kāds izskatīsies nākamais mācību gads," sacīja Siliņa.