RSU rektors: Kāpēc IZM ierēdņu kritiķi nepiemin arī labos darbus?

Turklāt finansējuma sadale noritēja pēc jauniem un mūsdienīgiem kritērijiem, kas balstījās uz zinātnisko institūciju aktuālajiem sasniegumiem, piemēram, ņemot vērā starptautiski atzītas augstākās raudzes publikācijas datu bāzēs Web of Science un Scopus. IZM atbildīgās ierēdnes arī veiksmīgi atrisināja PVN problēmu ES Ietvarprogrammas projektiem, viņu vadībā ir izstrādāti vairāki ilgi gaidīti attīstības plānošanas dokumenti, sekmīgi tiek virzītas zinātnes strukturālās reformas ar mērķi veicināt zinātnes resursu konsolidāciju, uzlabot zinātnisko institūciju veiktspēju un atbalstīt institucionālo izcilību – kontekstā ar Latvijas tautsaimniecības stratēģiskajām specializācijas jomām un sabiedrības vajadzībām. Šajā sakarā vēlos jautāt, kāpēc kritiķi nepiemin arī labos darbus?Atsevišķu zinātnieku priekšlikumi atcelt tikko apstiprināto jauno kārtību zinātnes bāzes finansējuma sadalījumam nozīmētu atgriešanos pie iepriekšējās sistēmas, kas izmantoja novecojušus datus. Tas, protams, nav pieļaujami. Jauno modeli ir nevis jāatceļ, bet kopīgi jāturpina uzlabot, padarot to vēl precīzāku un caurspīdīgāku.Šobrīd aktuālākais būtu nevis apspriest atbildīgo ierēdņu atbilstību amatiem, bet Ministru kabinetā steidzami pieņemt rīkojumu par finansējumu atbalstāmajām valsts pētījumu programmām.Jaunā ES fondu uzsākšanas perioda sākumā un priekšvēlēšanu laikā ir tik ierasti pārmest citiem un meklēt neprecizitātes ierēdņu darbā. Tomēr rūpējoties par iespējām attīstīt mūsu zinātnes nozares, mums, zinātniekiem, ir jābūt pietiekami paškritiskiem un jāizvērtē – vai esam izdarījuši visu, kas mūsu spēkos, lai izveidotu sadarbības iespējas citās valstīs un piesaistītu starptautisku finansējumu, nevis tikai savstarpēji cīnītos par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.Aicinātu veltīt vairāk pūļu starptautiskā finansējuma piesaistei, nevis neproduktīvām diskusijām par nacionālā finansējuma pārdali!