Kā norāda Ronis: „Esošā dzelzceļa caurlaides spēja ir tuvu maksimumam, būtiski ir nodrošināt drošību pasažieru un kravu pārvadājumos, līdz ar to uzņēmumam nepieciešami ievērojami finanšu resursi infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.”
Ministrs Ronis pauž uzskatu, ka valdībai lemjot par valsts kapitālsabiedrību peļņas ieskaitīšanu valsts budžetā, ir jābūt tālredzīgai un jālemj atbildīgi. Latvijas Dzelzceļš (LDz) pagājušajā gadā ir strādājis ar 6,16 miljonu latu peļņu, un šie ir paša dzelzceļa nopelnītie līdzekļi, kas iegūti galvenokārt no ārvalstu kravu nosūtītājiem (vairāk kā 95% kravu īpašnieku ir ārzemju kravu nosūtītāji), un ir nepieciešami plānotajām investīcijām.
Tā kā valsts šobrīd nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas līdzfinansēšanā, kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs, tad bez adekvātiem ieguldījumiem attīstībā un infrastruktūrā dzelzceļš pakāpeniski zaudēs konkurētspēju, jo LDz jau šobrīd gadā neremontē pilnā apjomā tik daudz sliežu ceļu kilometru, cik tas būtu nepieciešams saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu pieauguma dinamiku. Kā arī pastāv liels risks, ka neļaujot tagad uzņēmumam ieguldīt attīstībā, pēc trijiem gadiem valsts saņem trīs reizes mazāk nodokļu ieņēmumos nekā tas ir šobrīd.