Viņš norādīja, ka pēdējā laikā Lielbritānijas iekšpolitiskajos procesos bija novērojama spraiga notikumu dažādība, vienlaikus ministrs sacīja, ka Lielbritānijas vēlētāju izvēle vēlēšanās un referendumā par Brexit viennozīmīgi ir respektējama.
"Jāsāk gatavoties visiem iespējamajiem scenārijiem, un ir skaidrs, ka sarunu jautājumu loks ir ļoti smags," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka Brexit ir vairākas iespējamās iznākumu formas.
Tomēr komentēt to, kāda rīcība sarunās varētu būt no Lielbritānijas sarunvedēju puses, viņš nevēlējās, jo to nepieciešams atstāt pašas Lielbritānijas valdības ziņā. Rinkēvičs cer, ka sarunu process būs maksimāli konstruktīvs, kurā nebūs zaudētāju, bet tikai maksimāli ieguvēji.
Tāpat komisijas sēdes laikā Rinkēvičs ziņoja par gaidāmajām ES Ārlietu padomes un Vispārējo lietu sanāksmēm, un citiem jautājumiem - 19.jūnijā gaidāmajā ES Ārlietu padomē tiks apspriesti jautājumi, kas skar ES cīņu pret terorismu, ES kopīga sadarbība ar NATO, situācija Irākā, migrācijas politika un citi jautājumi.
Savukārt ES Vispārējo lietu padomē 20.jūnijā tiks apspriesta gatavošanās gaidāmajai Eiropadomei, ES Padomes astoņpadsmit mēnešu programma, Eiropas semestris, kā arī iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu.
Tāpat Vispārējo lietu padomes ietvaros notiks ES 27 dalībvalstu formāta sanāksme, kur plānots apstiprināt procedūru lēmuma pieņemšanai par dalībvalstīm, uz kurām pārvietos Lielbritānijā atrodošās ES aģentūras.
Gaidāmās Eiropadomes sanāksmes darba kārtības jautājumos Latvija uzskata, ka ir būtiski īstenot visus līdz šim pieņemtos lēmumus un pasākumus, lai apturētu nelegālās migrācijas plūsmas uz ES. Bažas rada situācija Centrālās Vidusjūras migrācijas ceļā, tāpēc šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Tāpat kopējās patvēruma sistēmas reformas jautājumā Latvija uzsver nepieciešamību strādāt pie risinājuma, kas būtu pieņemams visām dalībvalstīm.
Savukārt jautājumos, kas attiecas uz Vienoto tirgu, Latvija sagaida Eiropadomes vadlīnijas un tajās ietvertos priekšlikumus par Digitālo vienoto tirgu un pakalpojumu sektoru. Latvija uzskata, ka Eiropadomei būtu jāuzsver Vienotā tirgus labas darbības un integritātes nodrošināšana.
Tikmēr astoņpadsmit mēnešu programmā, pirmā no trim valstīm - Austrijas, Bulgārijas un Igaunijas, 2017. gada otrajā pusgadā prezidēs Latvijas ziemeļu kaimiņi. Igaunija ir izvirzījusi četras prioritātes - atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika, droša un neapdraudēta Eiropa, digitāla Eiropa un brīva datu plūsma, kā arī iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa.
Ar skatu uz ES daudzgadu budžetu Latvija pauž cerību, ka Igaunijas prezidentūra ar darbu ES Padomē sniegs impulsu diskusijām par ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, ieskaitot Kohēzijas politiku un Kopējo lauksaimniecības politiku.
Latvija arī uzskata, ka ir jārod visām dalībvalstīm pieņemams risinājums Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformai. Latvija stingri uzstāj, ka jebkādiem mehānismiem patvēruma meklētāju pārdalei ES vai pārmitināšanai no trešajām valstīm jābalstās uz brīvprātības principa.
ES Globālās un ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas ieviešanas kontekstā Latvija sagaida, ka Igaunijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērsīs noturības veicināšanai un cīņai pret hibrīdajiem apdraudējumiem.
Vienlaikus Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka Igaunijas prezidentūras programma ļoti tuvu sakritīs ar Latvijas prezidentūras laikā izvirzītajām prioritātēm.
Tikmēr Maltas prezidentūra jūnija Vispārējo lietu padomē iecerējusi pirmo viedokļu apmaiņu, lai sniegtu savlaicīgu ES Padomes ieguldījumu nākamā gada likumdošanas plānošanas procesā. Septembrī EK priekšsēdētājs uzrunās EP par situāciju ES un nākamā gada prioritātēm, bet pēc tam EK nosūtīs nodomu vēstuli ES Padomei un EP.
Galvenie jautājumi, kuros Latvijai būs svarīgi aizstāvēt intereses un panākt virzību 2018. gadā, ir sarunas ar Lielbritāniju, kur galvenās Latvijas intereses ir nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā tiesisko paļāvību un esošā statusa saglabāšanu, bet finanšu saistību jautājumā būtiski panākt tādu risinājumu, kas maksimāli mazinātu negatīvo ietekmi uz ES budžetu kopumā un ES 27 dalībvalstu nacionālajiem budžetiem.
Nākamais jautājums ir Eiropas nākotne, kur Latvijas interesēs ir līdzšinējo ES integrācijas sasniegumu saglabāšana un tālāka attīstīšana. Attiecībā uz ES daudzgadu budžetu pēc 2020.gada Latvija turpinās iestāties par to, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā fokuss saglabātos uz ES iekšējo attīstību un sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu, pietiekamu finansējumu paredzot kohēzijai un lauksaimniecībai.
Tāpat kā galvenie jautājumi atzīmēti vienotā tirgus pilnveide un padziļināšana, digitālais vienotais tirgus, ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana, Enerģētikas savienības īstenošana, ES sociālā dimensija un aizsardzība un ārlietas.
jautājums