"Tāds jautājums Latvijā šobrīd netiek apspriests," viņš sacījis. "Esam ieinteresēti, lai šī spēkstacija atbilst visaugstākajiem drošības standartiem. Tajā ir ieinteresēts viss reģions, arī pati Baltkrievija. Taču mēs neuzskatām, ka varam pieņemt kaut kādus īpašus likumus, kuri aizliegtu pirkt nedrošā veidā saražotu elektroenerģiju. Es nezinu, kā mēs varētu atšķirt, kura elektroenerģija ražota Astravjecā un kura - citur."
Pēc Rinkēviča teiktā, Latvija saprot Lietuvas bažas par Astravjecas AES drošību, taču izvēlas uzturēt tiešu dialogu ar Baltkrieviju.
Kā norādījis ministrs, Latvija vēlas, lai Astravjecas AES celtniecības procesu novērtē gan Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA), gan, iespējams, arī Eiropas Savienības eksperti un sniedz savus atzinumus.
Lietuvas valdība uzskata, ka spēkstacija, kas šobrīd top aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā, tiek celta, neievērojot drošības un vides standartus, tādēļ Lietuva gatavojas neielaist valstī tur ražoto elektroenerģiju un aicina arī citas reģiona valstis atbalstīt šo iniciatīvu.
Eiropas Komisija tādu ierosmi vērtē piesardzīgi, norādot, ka rodas jautājums, kā elektroenerģijas importa aizliegums saskan ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un kā tas palīdzētu stiprināt kodoldrošību.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Lietuva pieprasa veikt visu nepieciešamo seismoloģisko, ģeoloģisko un hidroloģisko spēkstacijas būvlaukuma izpēti saskaņā ar pastāvošajiem standartiem un uzaicināt uz Astravjecu IAEA pilna apmēra būvlaukumu vērtēšanas misiju, kas izvērtētu šā būvlaukuma izvēles kritērijus un tā piemērotību AES celtniecībai. Lietuva arī aicina veikt spēkstacijas stresa testus starptautisko ekspertu klātbūtnē saskaņā ar ES metodoloģiju.
Lietuvas Seims jūnijā atzina Astravjecas AES par apdraudējumu nacionālajai drošībai, videi un sabiedrības veselībai un vērsās pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist arī šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota nedrošās atomelektrostacijās.
Aprīlī Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, nosakot, ka kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.
Pērn jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektroenerģijas embargo plānu, kas paredz, ka tās imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas Nord Pool Lietuvas zonu. Polija paziņojusi, ka pievienojas Lietuvas iniciatīvai.
melnais humors
oskars