Valsts kontroles atzinumus Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums.
VK revīzijas laikā konstatēts, ka Rīgas brīvostas pārvalde (RBP), noslēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem un samaksājot tiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas ir noteikti RBP darbinieku amata aprakstos, pretēji normatīvajā aktā noteiktajam izlietoja finanšu līdzekļus vismaz 611 888 eiro apmērā.
Revīzijā arī bija konstatēti papildu izdevumi saistībā ar noliktavu celtniecību. 2009.gadā tika akceptēts RBP pārvaldes sagatavotais būvprojekts Krievu salas infrastruktūras izbūvei, 2011.gadā komersantam tika izsniegtas būvatļaujas atklāta tipa noliktavu celtniecībai uz zemes gabala Zilajā ielā, uz kura saskaņā ar akceptēto RBP būvprojektu bija paredzēti būvdarbi. VK ieskatā RBP atbildīgās amatpersonas nebija izpildījušas ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, tādējādi pieļāva, ka uz zemes vienībām tika veikta ar projektu nesaistīta, citai juridiskajai personai piederoša objekta būvniecība.
Projekta īstenošanai nepieciešamās teritorijas atbrīvošana, pārvietojot uzbūvēto objektu - atklāta tipa noliktavu - uz citu teritoriju, RBP izmaksāja 1 012 467 eiro, kas ir amatpersonu bezdarbības rezultātā Rīgas brīvostas pārvaldei nodarīti zaudējumi, ziņoja aģentūra LETA.
“Vairāki no Valsts kontroles ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir vienkārši absurdi, piemēram, Valsts kontrole apšauba Krievu salas projekta lietderību, norādot, ka tas nesniegs pozitīvu efektu no vides viedokļa. Un šādu secinājumu Valsts kontroles darbinieki, kas noteikti nav vides eksperti, izdara, neņemot vērā faktu, ka, izstrādājot projektu, ir veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām ir veikuši kompetenti vides speciālisti,” tagad norāda brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.
“Projekta īstenošanas laikā ir veiktas vismaz sešas neatkarīgas pārbaudes un auditi, un nevienā nav tikuši konstatēti būtiski pārkāpumi. Savukārt Valsts kontroles ziņojumā ir ietverti no dokumentiem izrauti teikumi, nevērtējot dokumenta saturu un dokumentā pausto informāciju pēc būtības, tādējādi tie vērtējami tendenciozi un iespējami negatīvi atspoguļo veiktās darbības. Tāpēc arī Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi Valsts kontroles ziņojumu tiesā un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments to ir pieņēmis izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums,” uzsver Loginovs.
Projekta realizēšanas nepieciešamība radās saistībā ar jauno Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006–2018.gadam, paredzot pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas apkārtnes uz tam piemērotu vietu, tādejādi ilgtermiņā nodrošinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību un labākus dzīves apstākļus Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Projekts tā sagatavošanas posmā tika visaptveroši izvērtēts no tehniski ekonomiskā viedokļa, no vides ietekmes viedokļa, no izmaksu ieguvumu viedokļa, un par projektu tika pieņemti atbalstoši lēmumi LR institūcijās un Eiropas Komisijā. Turpmākajā projekta īstenošanas gaitā visas izmaiņas tika saskaņotas ar Eiropas Komisiju, kas nevienā brīdī nav norādījusi uz kādiem pārkāpumiem vai neatbilstībām.
“Visi būvdarbi Krievu salas projekta ietvaros ir tikuši īstenoti noteiktajos termiņos un nodoti ekspluatācijā jau aizvadītā gada nogalē, panākot tam paredzētā finansējuma – gan Kohēzijas fonda gan nacionālā līdzfinansējuma – ietaupījumu 10,6 miljonu eiro apmērā, kas norāda uz atbildīgu un saimniecisku pieeju projekta īstenošanā. Šis fakts ir nepārprotams, neapstrīdams un pierādāms, turklāt Latvijā nav pārāk daudz organizāciju, kas spējušas īstenot šādus vērienīgus projektus ar būtisku ietaupījumu,” norāda Krievu salas projekta vadītāja Sanita Kaire.
Attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu projekta īstenošanā, Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka jau paši Valsts kontroles revidenti ziņojuma secinājumos vērsuši uzmanību uz Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku kapacitātes trūkumu projekta īstenošanā, iesakot palielināt projekta komandas kapacitāti. Apzinoties to, ka ar esošo resursu kapacitāti tāda liela mēroga projektu Rīgas Brīvostas pārvaldei īstenot nav iespējams, Projekta iesniegumā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai jau tika plānota tāda projekta organizācijas struktūra, kas paredz atsevišķām – periodiskām vai padziļinātām izpētes funkcijām, padziļinātām ekspertīzēm un specifiskām darbībām, kas nav nodrošināmas ar esošo pārvaldes darbinieku resursu, piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, tādējādi nodrošinot trūkstošo projekta vadības un īstenošanas kapacitāti. Rīgas brīvostā pie Krievu salas projekta īstenošanas, kas pēc finanšu apjoma 160 milj. eiro apmērā ir viens no lielākajiem valstī jebkad realizētajiem projektiem ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, strādā vien 3 darbinieki. Līdz ar to ir pamats apgalvojumam, ka ziņojumā minētais, ka līgumi noslēgti ar ārpakalpojumu sniedzējiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas noteikti tās darbinieku amatu aprakstos, ir nekorekts un neatbilst faktiskajai situācijai.
Attiecībā uz projekta ietvaros veiktās atklātās noliktas pārcelšanu, Rīgas brīvosta skaidro, ka projekta īstenošanai noteiktā apjomā bija nepieciešama noteikta ostas teritorijas atbrīvošana, un līdz ar to, lai nodrošinātu šajā teritorijā veiksmīgi strādājoša komersanta darbības nepārtrauktu turpināšanos, tika pieņemts lēmums pārcelt konkrēto atklātā tipa noliktavu uz citu līdzvērtīgu teritoriju.
Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija, konstatējot novirzes no projekta mērķiem un noteiktajā termiņā nesaņemot ar Rīgas brīvostas valdes lēmumu Rīgas brīvostas pārvaldniekam pieprasīto informāciju, lūdza Valsts kasi neveikt jau apstiprināto maksājumu pieprasījumu deklarēšanu līdz Rīgas brīvostas valdē apstiprinātā projekta potenciālo risku izvērtējuma un turpmākās rīcības plāna iesniegšanai.
Aizdevējs paziņoja par finansējuma apturēšanu pārvaldei norādot, ka tā nesniedz informāciju par projekta īstenošanas gaitu, saskaņā ar aizdevuma līgumu būvniecības grafiks un būvniecības izpildes termiņi ir neatņemama līguma sastāvdaļa, tādējādi jebkāda būvniecības grafikā noteikto termiņu neievērošana var būt pamats aizdevuma līgumā noteikto aizdevuma daļu izmaksu atteikšanai un līguma laušanai.
Aizdevējs, precizējot informāciju par projekta gaitu, vienojās ar RBP par finansējuma atjaunošanu ar nosacījumu, ka tā samaksā aizdevējiem vienreizēju maksu par aizdevuma izsniegšanas atjaunošanu 120 300 eiro apmērā.
VK ieskatā pārvaldnieks, nenodrošinot normatīvajā aktā noteiktā pienākuma kvalitatīvu izpildi, ir radījis RBP papildu izdevumus 120 300 eiro apmērā, vēsta LETA.
Jau ziņots, ka nesen tiesai nodota krimināllieta pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Šī lieta tika sākta pēc VK revīzijas RBP.