Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Riekstiņš: NATO nostāja Ukrainas jautājumā ir pietiekami stingra

Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO ekspresintervijā portālam Diena.lv pēc NATO-Ukrainas komisijas sanāksmes Briselē ceturtdien, 27.februārī.

Vai NATO nostāja Ukrainas jautājumā ir pietiekami stingra?


Es domāju, ka jā. Svarīgi saprast, ka iekšpolitisku krīzi jebkurā valstī, vai tā būtu Ukraina vai kāda cita valsts, vispirms ir jārisina šīs valsts iedzīvotājiem un politiskajiem līderiem. Kādā situācijā Ukraina atrodas šobrīd un ko var darīt starptautiskā sabiedrība – domāju, ir dažādas organizācijas, kurām ir dažādi instrumenti un darbības virzieni. Man šķiet, ka šobrīd svarīgākais Ukrainas izaicinājums ir tieši ekonomiskās situācijas stabilizēšana un tukšā valsts kase, kas var novest līdz valsts bankrotam ar neprognozējamām sociāli ekonomiskām sekām. Neapšaubāmi, Eiropas Savienībai (ES), Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un atsevišķām valstīm ir īpaša loma. Arī ceturtdien, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministra vietnieku, ASV aizsardzības sekretārs Čaks Heigels minēja, ka ASV valdība strādā ar SVF, lai atrastu Ukrainai piešķiramus finanšu līdzekļus ekonomikas stabilizācijai.

NATO tādu instrumentu nav. NATO nestaigā pa pasauli ar naudas maisu un nepiedāvā tāda veida palīdzību. No NATO viedokļa raugoties, svarīgi ir, ka Ukraina arī iepriekšējās varas vadībā tiešām tiek vērtēta kā ļoti aktīvs partneris. Ukraiņi ir piedalījušies faktiski visās NATO operācijās, gan Afganistānā, gan Kosovā, gan Indijas okeānā un Vidusjūrā. Augstu tiek vērtēts, ka Ukrainas bruņotie spēki ir atturējušies no iesaistes iekšējā konflikta risināšanā. Varbūt arī pateicoties tam, ka NATO dalībvalstīm atsevišķi un NATO kopumā ir ciešas sadarbības programmas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Viņi saprot, kas ir bruņoto spēku loma vispār. Sanāksmes laikā apstiprināta sadarbības izvēršana arī ar jauno Ukrainas varu, tika izteikts aicinājums jaunajai varai meklēt sarežģītos risinājumus nekonfrontējošā veidā, nepaļauties uz provokācijām, jo redzam, ka provokācijas ir un būs. To NATO šobrīd var darīt. Protams, arī politiski paziņojumi no dalībvalstīm un alianses kopumā, ka mēs atbalstām Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo vienotību. Bija arī stingrs aicinājums no NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena puses Krievijai neveikt nekādas darbības, kas varētu tā jau pietiekoši trauslo situāciju sarežģīt vēl vairāk. Nenovērtēsim par zemu šāda rakstura politiskus paziņojumus.

Kas varētu būt šie organizēto, bruņoto cilvēku grupa Krimā? Kas aiz tā stāvu un kāds, jūsuprāt, ir viņu mērķis?

Nav pilnīgas informācijas par to, kas ir šie cilvēki. Zināms tikai tas, ka viņi bijuši pietiekami labi organizēti, pietiekami profesionāli, lai šīs ēkas ieņemtu. Kas ir viņu statuss, saistība ar politisku spēku – tas nav zināms.

Rasmusens norādīja, ka Ukraina šajā jautājumā nekādu specifisku NATO palīdzību nav lūgusi. Bet, ja būtu - ko NATO varētu darīt?

Domāju, to ne es, ne kāds cits no vēstniekiem nepateiks. Ja tāda situācija būs, tiks vērtēts, kas tas ir par lūgumu, kāda rakstura atbalstu ukraiņi vēlētos un vai šī organizācija [NATO] ir pareizākais adresāts. Šobrīd mēs redzam aktīvu starptautiskās sabiedrības dažādu spēlētāju iesaisti Ukrainā. Redzam, ka ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone pirms dažām dienām bija Kijevā. Arī vairāku valstu ārlietu ministri, tai skaitā arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš, devušies vizītē uz Ukrainu. Tāpat ukraiņiem tiek sniegts medicīniska rakstura atbalsts, ievainoto ārstēšana, rehabilitācija un tamlīdzīgi. Protams, arī finansiālā pakete, ko es jau minēju.

Kas NATO-Ukrainas komisijā (NUK) ceturtdien, 27.februārī, vēl tika apspriests, bez jau publiski izskanējušajiem paziņojumiem?

Domāju, ka ukraiņiem pats tikšanās fakts bija svarīgs. Šī varēja būt pirmā jaunās varas pārstāvju tikšanās tādā līmenī ar saviem rietumu partneriem. Pirms tam tie bija atsevišķu valstu pārstāvji, kuri vai nu bijuši vai gatavojas vizītei Ukrainā. Taču šādā formātā – tie bija viņu pirmie kontakti.

Tas ir arī signāls pašiem ukraiņiem, ka NATO viņu jauno valdību uztver nopietni.

Neapšaubāmi. Kā jau teicu, viņiem tiks dotas arī dažādas ziņas. No vienas puses iedrošinošas un atbalstošas, tai pašā laikā arī aicinot tiešām pietiekoši sarežģītā situācijā uz priekšu iet ar pārdomātiem soļiem, iesaistot diskusijā plašas sabiedrības grupas. Lai nebūtu tā, ka kāds jūtas atstumts, kas radītu jaunas, negatīvas emocijas un sarežģītu visu procesu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē