Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pulks: Rīgas satiksme nespēj saskaitīt izdevumus

Miljonus dārgā e-talona sistēma netiek gala ar elementāru braucienu uzskaiti, bet Rīgas satiksmes  zaudējumus sedz nodokļu maksātāji. Tādu ainu nesen atklāja rīdzinieku veiktais pētījums.  Jāatgādina, ka uzņēmuma Rīgas karte administrētā e-talona sistēmas ieviešana Rīgā savulaik izmaksājusi turpat 16 miljonus eiro, un ikgadējās sistēmas uzturēšanas izmaksas, saskaņā ar Valsts kontroles vēl 2010.

gadā veiktajām aplēsēm, var sasniegt pat 13 miljonus eiro gadā. Eksperimenta ietvaros viena kalendārā mēneša laikā no 15.janvāra līdz 14.februārim tika veikti 60 secīgi braucieni. Saskaņā ar Rīgas satiksmes noteikto atlaižu politiku no pasažiera iekasējamai summai par visiem 60 braucieniem būtu jābūt 50 eiro, kas atbilst mēnešbiļetes cenai. Tomēr e-talona konta izdrukās atrodamā informācija skaidri parāda, ka patiesībā iekasēti tikai 44,05 eiro – par 5,95 eiro mazāk, nekā paredz Rīgas satiksmes noteiktie tarifi. Eksperimenta turpinājumā netika iekasēti 8,55 eiro. No 15. marta līdz 7. aprīlim, tātad tikai trīs nedēļu laikā, neiekasētā summa sasniedza jau  12,9 eiro. Tātad, kopumā, nepilnu trīs mēnešu laikā uzskaites sistēmas kļūdu dēļ _Rīgas satiksmei tika nodarīti zaudējumi 27,40 eiro apmērā tikai no viena pasažiera, eksperimenta dalībnieka, braucieniem.Papildus ticis konstatēts, ka atskaitēs, kuras atspoguļo par braucieniem iekasētās maksas konkrētos datumos, valda īsts haoss. Tā, piemēram, tikai septiņās dienās no divdesmit četrām aprēķinātā samaksa atbilst Rīgas satiksmes_ noteiktajiem tarifiem. Deviņās dienās no pasažiera iekasēts mazāk, nekā tarifs paredz par veiktajiem braucieniem, bet astoņās pasažieris samaksājis vairāk, nekā noteikts tarifā.Šī konkrētā eksperimenta rezultātā summāri, trīs mēnešu ietvarā, ieguvējs ir izrādījies pasažieris, nesamaksājot par veiktajiem braucieniem nepilnus 28 eiro, tomēr haoss, kas atspoguļojas _Rīgas kartes administrētās uzskaites sistēmas atskaitēs, nerada pārliecību, ka citos gadījumos pasažieri nepārmaksā.Būtiski akcentēt, ka dotācija, kādu 2015. gadā saņēma Rīgas satiksme_, bija nepilni 93 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa bija Rīgā deklarēto iedzīvotāju nodokļos samaksātie līdzekļi – 88 miljoni eiro. Turklāt pašvaldības dotācija nav vienīgie maksājumi, kādus saņem Rīgas satiksme. Uz šo pašu acīmredzami kļūdaino atskaišu pamata tiek saņemta arī valsts dotācija, kuru administrē Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā valsts kapitālsabiedrība Autotransporta direkcija. Tās pienākums būtu pārliecināties par pārvadājumu datu pareizību, tomēr pastāv šaubas vai tas iepriekš ir darīts.Nav grūti aprēķināt, ka šādu uzskaites sistēmas kļūdu rezultātā Rīgas satiksme gada laikā var nesaņemt ieņēmumos virs 100 eiro no viena pasažiera. Pēc dažām aplēsēm, piemēram, 2013. gadā, Rīgas satiksme pārvadāja 150 miljonus pasažieru, kas zaudējumus padara prātam grūti aptveramus.Ņemot vērā, ka pavisam drīz aktualizēsies jautājums par 2016.gada dotācijas apmēru, jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild Rīgas satiksmei un Rīgas domes vadībai, ir acīmredzami. Pirmkārt, kā un vai kapitāldaļu turētājs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) nodrošina uzraudzību pār kapitālsabiedrības ieņēmumu atbilstību sniegtajiem pakalpojumiem un, otrkārt, vai Rīgas satiksme veic uzraudzību pār transakcijām, kuras uzskaita Rīgas karte? Balstoties uz pētījuma rezultātiem, esmu vērsies ar lūgumu Valsts kontrolei izvērtēt, vai Rīgas satiksmes realizētā ieņēmumu uzskaites sistēma nodrošina caurskatāmu kontroli pār ieņēmumu atbilstību sniegtajam pakalpojumam, kā arī pārliecināties, vai Rīgas satiksme ir ņēmusi vērā Valsts kontroles 2010.gada revīzijas sniegtos ieteikumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē