Viņš apliecināja, ka pašlaik ir ļoti būtiski noslēgt vienošanās par atpakaļatgriešanas mehānismiem, kā arī jāsniedz atbalsts valstīm, kurās veidojas patvēruma meklētāju plūsmas.
"Ieguldīt to ekonomikā, attīstībā, aizsardzībā vai kā citādi, lai plūsmas nerastos," viņš sacīja, atzīstot, ka bieži vien dažādu mehānismu ieviešana atduras pret nepietiekamu finansējumu.
Prezidents apliecināja, ja sekos kāds aicinājumus Latvijai piedalīties finansiāli, valsts izvērtēs savas budžeta iespējas. Vienlaikus Vējonis atgādināja Latvijas oficiālo pozīciju, ka valsts neatbalsta obligātu kvotu ieviešanu.
Līdzīgu viedokli pauda arī Kučinskis, kurš apliecināja, ka Latvija vēl nav saņēmusi oficiālu dokumentāciju. Viņš gan neslēpa gandarījumu par ES noslēgto vienošanos ar Turciju. "Tie bija pareizi lēmumi - bēgļu krīzes risināšanā iesaistot arī valstis ārpus ES," sacīja premjers.
Jau ziņots, ka valstīm Āfrikā un Tuvajos Austrumos būtu jāpiedāvā pozitīvu un negatīvu stimulu kopums, lai palīdzētu tām ierobežot migrācijas plūsmu, otrdien ierosinājusi EK.
Šādus līgumus vispirms būtu jāmēģina noslēgt ar Jordāniju, Libānu, Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī jāpaplašina sadarbība ar Tunisiju un Lībiju.
Šim plānam nākamos piecus gadus tiks atvēlēti astoņi miljardi eiro. Lielākā daļa naudas nāks no iepriekšējiem solījumiem, un EK pievienos vēl 500 miljonus eiro fondam, kas izveidots Āfrikas atbalstam, un aicinās ES dalībvalstis sekot šim piemēram.
Nauda tiks atvēlēta tādiem mērķiem kā robežkontroles un patvēruma piešķiršanas procedūru stiprināšana, kontrabandas apkarošana un atgriezto imigrantu integrēšana.
Iecerēts arī uz galvenajām imigrantu izcelsmes un tranzīta valstīm nosūtīt ES amatpersonas, lai palīdzētu cīņā ar cilvēku kontrabandu.