Zemajai aktivitātei ir trīs galvenie iemesli, norādīja Ikstens. Par galveno iemeslu viņš sauca zemo vēlēšanu nozīmīgumu Latvijas pilsoņiem. "Jebkuram cilvēkam, kurš kaut ko saprot skaitļos, ir skaidrs, ka nedaudz vairāk nekā 1% nespēj būtiski ietekmēt vairāk nekā 750 citu deputātu darbu. Turklāt deputāti ir sašķelti dažādās grupās, kas arī mazina viņu ietekmi," teica Ikstens.
Arī karstais laiks būtiski ietekmē cilvēku lēmumu ignorēt vēlēšanas. "Ja ārā būtu plus 15, nevis plus 30 grādi, varētu sagaidīt lielāku cilvēku aktivitāti," norādīja politologs.
Strīdīgs jautājums ir arī veids, kādā tiek aprēķināta vēlētāju aktivitāte. Ikstens skaidroja, ka par pamatu tiek ņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati par iedzīvotāju skaitu, kas balstās uz iedzīvotāju deklarētajām dzīvesvietām. "Šie dati atšķiras no tautas skaitīšanas datiem, jo bieži vien cilvēks, kurš ir emigrējis, nav izdeklarējies no savas dzīvesvietas. Tādēļ procentuāli aktivitāte var tikt aprēķināta mazāka, nekā tā patiesībā ir," viņš teica.
Kā ziņots, sestdien Latvijā notiek EP vēlēšanas. 952 vēlēšanu iecirkņi visā Latvijā būs atvērti līdz plkst.20.