Viņš norādīja, ka pati lojalitātes definīcija nav viennozīmīga: "Manuprāt, ja cilvēks ievēro likumus, neveic nelikumīgas darbības, ja viņš strādā, maksā nodokļus, tad viņš ir lojāls pret valsti. Cits jautājums – viņš var mīlēt, vai arī nemīlēt varu".
"Piemēram, es ļoti mīlu Latviju, tās dabu, ezerus, man ļoti patīk Latvijas laiks un cilvēki utt. Bet es nevaru pieņemt dažus mūsu diskriminējošos likumus, piemēram – pilsonības, valodas un izglītības. Man ir tādas tiesības un 100.pants jebkuram cilvēkam atļauj savu viedokli izteikt un izplatīt. Cita lieta ir izglītības likums, kas liek skolotājam audzināt patriotiskus jauniešus. Tiesa, arī patriotisms ir neviennozīmīgs termins, bet neuzskatu, ka skolotājam ir tiesības savās mācību stundās aģitēt jauniešus pret valsti. Tādu tiesību pedagogiem nav. Bet viņš drīkst izteikt viedokli, ja šādu jautājumu uzdot žurnālists", sacīja PCTVL līdzpriekšsēdētājs.
Viņš arī norādīja, ka skolotāja pieņemšana un atlaišana ir jāvērtē skolas administrācijai vai izglītības departamentam. "Uzskatu, ja skolotājs kvalitatīvi pasniedz savus priekšmetus, ja nav pretenzijas no vecākiem, tad viņš var strādāt. Ceru, ka neviens nenoskaņo savus audzēkņus pret valsti", sarunas noslēgumā sacīja Pliners.
Diena.lv jau rakstīja, ka Rīgas 40.vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs, PCTVL biedrs un bijušais Rīgas domes deputāts Vladislavs Rafaļskis šā gada 12.septembrī radio Baltkom ēterā atzinies, ka nav lojāls Latvijas valstij, un 2004.gadā realizētā izglītības reforma ir izgāzusies.
Vēlāk viņš sevis teikto precizēja, norādot, ka nelojāls ir nevis pret valsti, bet valdību.