"Man šobrīd ir lielas bažas, ka situācija var eskalēties tiktāl, ka mēs redzēsim reālu karadarbību," tiešraides intervijā LNT Ziņām sacīja ministrs, norādot uz informāciju, ka Krievijas bruņotie spēki pārvietojas ne vien Krimā, bet arī citviet Ukrainā.
"Man gribētos cerēt, ka veselais saprāts Krievijas Federācijā uzvarēs," teica ministrs, uzsverot, ka Latvijas augstākās amatpersonas nosoda Krievijas parlamenta lēmumu. "Ja starptautiskā sabiedrība stingri neiestāsies pret šādu rīcību, mums būs ļoti daudz jāstrādā ar sabiedrotajiem, lai runātu arī par Baltijas valstu un Latvijas drošības nostiprināšanu." NATO mācības turpmāk Baltijas valstīs būšot jārīko daudz biežāk.
"Nosodījums jau ir bijis. Šeit ar nosodījuma vārdiem jau tā kā būtu par maz," bilda ministrs. Viņš vēlas redzēt aktīvu Eiropas Savienības (ES) un NATO kolēģu rīcību.
Ministrs pauda cerību, ka pirmdien ES ārlietu ministru ārkārtas tikšanās reizē tiks runāts jau par konkrētiem pasākumiem, jo līdzšinējo attiecību ar Krieviju turpināšana nav iedomājama.
Savukārt tiešraides intervijā LTV raidījumā Panorāma Rinkēvičs sacīja, ka par notiekošo Ukrainā tiks runās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu. Tāpat uz sarunu tiks aicināti ASV un Lielbrtiānijas vēstnieki, lai pārrunātu, ka noslēgtrais līgums ar Ukrainu, kas garantē tās teritoriālo vienotību, netiek pildīts. 1994.gadā, kad Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem, ASV, Krievija un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu, apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un robežu negrozāmību.
"Dažreiz liekas, ka tā varētu būt kāda ļoti nepareiza jaukšanās, bet neaizmirsīsim, ka Ukraina mums ir ļoti tuvu un tas, kas tur notiek, tieši ietekmē mūsu drošību," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
(Pievienotas pēdējās divas rindkopas.)