Ņemot vērā, ka jums ir zināšanas par Baltiju, ne tikai Latviju, jo esat arī Bite Lietuva tehniskais direktors, sāksim vienkārši – vienmēr gribas salīdzināt Latviju un Baltiju ar rietumu valstīm. Kā telekomunikāciju jomā izskatāmies pret pasauli?
Manuprāt, mēs Baltijā kopumā esam labā situācijā. Apstākļi atšķiras Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, bet kopumā mēs esam Top 10 vai Top 20 mobilo tehnoloģiju industrijas valstu sarakstos. Ja skatāmies uz pēdējiem ziņojumiem par jūniju, ja salīdzina 4G ātrumu, tas, ko redzam, ir – ar signāla pārklājumu un datu ātrumu mūsu valstis ir starp Top 10 Eiropas Savienībā un Top 20 valstīm pasaulē. Lai gan mums nav augstākais standartu līmenis un lielākās algas, mums ir vienas no attīstītākajām tehnoloģijām. Valstis kā Vācija un Lielbritānija nav šajos Top sarakstos – galvenās ES valstis ir krietni zem mūsu līmeņa.
Visi operatori Baltijā patlaban pārsvarā paplašina 4G pārklājumu. Sākumā mēģināja vienkārši dabūt 4G kā tādu, bet tagad visi operatori strādā, lai iegūtu ļoti labu, plašu pārklājumu. Gandrīz visas investīcijas ir saistītas ar 4G tīkla attīstības pabeigšanu. Citi operatori sāk īstenot 4.5G vai citas tehnoloģijas.
Kāpēc mēs esam priekšā? IT industrijas pārstāvji ir teikuši – tas tāpēc, ka mums nav vecās infrastruktūras, kuras nomaiņa ir grūtāks process nekā kaut kā jauna radīšana. Kā ir telekomunikāciju jomā?
Jā, man liekas, ka mēs nekad neesam nokavējuši kādas tehnoloģijas ieviešanu. Kad Bite sāka strādāt Latvijā 2006. gadā, mēs uzreiz piedāvājām 3G, un Eiropā tas arī notika apmēram tajā pašā laikā. Mēs nekavējām, un 4G lielākais lēciens bija, kad to sāka izmantot viedtālruņos. 2014. gadā visi operatori sāka piedāvāt 4G.
Latvieši vienmēr grib salīdzināt sevi ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju. Vai ir atšķirības?
Latvija var lepoties, ka ir trešā lielākā datu izmantotāja mobilajā tīklā pasaulē, – pirmajā vietā ir Somija, kas izmanto apmēram 8 GB uz vienu SIM karti, tālāk ir Taivāna ar 6,5 GB, un Latvijā ir apmēram 5 GB. Lietuva izmanto 1,5 GB, Igaunija – 3 GB. Latvija ļoti daudz izmanto mobilo datu pakalpojumus. Kāds ir iemesls? Latvijā mums ir daudz klientu, kas izmanto mājas internetu, bet tam ne vienmēr var iegūt optisko kabeli, tāpēc cilvēki lieto mobilo internetu, un šī pakalpojuma līmenis ir ļoti augsts. Klienti izmanto to kā kabeļa interneta aizvietotāju.
Vai parastais "vadu" internets drīzumā no iedzīvotāju mājām izzudīs?
Ja mēs runājam par 5G stacijām, tad viena 5G bāzes stacija var sniegt 10 gigabitus sekundē, vienai stacijai ir trīs šūnas ar kapacitāti 30 gigabiti sekundē. Es nenosaukšu operatoru, bet vidējais kabeļoperators Baltijā (liela izmēra uzņēmums) ir pievienots starptautiskajam interneta kabelim ar 500 gigabitu datu plūsmu. Tātad, lai aizvietotu visu kabeļu infrastruktūru, vajadzētu tikai 20 bāzes stacijas. Es teiktu, ka ne pārāk tālā nākotnē, laikā pēc 2020. gada, iespējams, 2023. gada, kabeļu operatoriem būs grūts laiks, lai piedāvātu tikpat labu produktu. Interneta kvalitātē nebūtu starpības, 4.5G ir gaidīšanas laika (latency) problēma, bet ar 5G tās ir pāris milisekundes.
Runājot par telekomunikācijām, nevar nepajautāt par pārklājumu. Nav noslēpums, ka agrāk sacīja: ja ir Bite, tad ārpus Rīgas izbraukt nevar – nebūs zonas. Kā ir tagad?
Lielā starpība, ko mēs redzam no 2011. gada, ir tā, ka tagad mums ir apmēram tikpat daudz torņu kā citiem operatoriem. Ar 4G uzsākšanu mēs nedaudz iekavējām, bet nevarētu teikt, ka kādam operatoram ir liela priekšroka pārklājumā, – dažās lokācijās mums ir labāk, dažās citiem. Mūsu testi saka, ka esam apmēram pa vidu.
Vai vispār ir iespējams panākt, lai nebūtu tādu zonas "melno caurumu"?
Es domāju, tas ir izaicinājums, jo Latvijai ir daudz skaistu mežu un pakalniņu, bet maza apdzīvotība, kas no biznesa puses rada problēmas. Ja kādā attālā vietā nav daudz cilvēku, grūti pamatot vajadzību tur celt torni. Kā mums Latvijā trūkst, ir infrastruktūras dalīšanās likums. Zviedrijā, Somijā, arī Igaunija un Lietuvā operatori dalās ar infrastruktūru, jo visiem ir apmēram vienāds torņu skaits. Latvijā, ja brauc pa šoseju, redzi, ka trīs torņi ir cits cita tuvumā. Bet varētu salikt visu aprīkojumu uz viena torņa un salikt torņus dažādās vietās. Mums nav izdevies no valdības panākt, ka dalīšanās ar torņiem būtu noteikta ar likumu. Ir bijušas indikācijas, ka tas varētu notikt, bet nekas nav noticis. Tiesa, Baltijā ir labs piemērs, kā ES palīdz sasniegt mērķus (interneta pieejamības jautājumā – red.) – Latvijā ES finanses tiek izmantotas, lai optiskos kabeļus nogādātu lauku teritorijās.
Runājot par to, ka likumā nav noteikts, ka jādalās ar torņu infrastruktūru, vai tas nav panākts, aizsargājot kāda biznesa intereses? Vai arī vienkārši amatpersonām nav bijusi pietiekami liela vēlme?
Es domāju, tas ir saistīts ar vēsturiskām ambīcijām, arī, iespējams, lobiju. Mēs domājam, ka dažos gadījumos trūkst caurskatāmības dažādos investīciju projektos, kur dažkārt ir vieglāk būvēt pašiem savu torni, iesaistot vietējās kompānijas. Citādāk mēs nezinām, kāpēc tas varētu notikt, jo Zviedrijā, kur šāds likums ir, visi operatori pelna vairāk. Mūsu valstīs operatoriem vajadzētu fokusēties uz to, kā efektīvāk izmantot infrastruktūru.
Ko vispār mūsdienās cilvēks dara ar savu telefonu? Kam mēs datus lietojam?
Ja skatās uz datu plūsmu, tad numur viens ir video – YouTube un līdzīgi servisi, Facebook video. Ja runājam par to, cik klientu to izmanto, varam teikt, ka video izmanto apmēram 25% klientu, bet tas aizņem apmēram 70% visas datu plūsmas. Interneta pārlūkošanai mobilos sakarus izmanto 70% klientu, taču tas rada tikai 20% datu plūsmas. Mums video ir liels izaicinājums, jo tas prasa lielus tīkla resursus. Ja jums ir slikts internets, tad būs arī zemas kvalitātes video. Mēs varam ar lepnumu teikt, ka mūsu tīklā, kā ziņo Google analīzes rīki, apmēram 90% satura piegādājam augstā izšķirtspējā. 90% gadījumu klienti gūst augstākās kvalitātes video.
Esmu pamanījis, ka ikdienā arvien vairāk gan es, gan apkārtējie vairs neizmantojam parastās īsziņas, bet gan, piemēram, WhatsApp lietotni, Facebook ziņu rīku. Vai arī jūs novērojat kritumu tradicionālajos saziņas veidos?
Jā, ir pārmaiņas, mēs redzam, ka krītas tradicionālo sms izmantotāju skaits, katru gadu tas samazinās par apmēram 7%. It īpaši tas novērojams Jaungada svinību laikā – vairs neredzam lielus īsziņu "pīķus" kā iepriekš. Balss sakari patiesībā turpina augt. Redzam zemākus ciparus uz 2G iekārtām, jo šo iekārtu skaits samazinās. Redzam izmaiņas, kas saistītas arī ar TV skatīšanos. Piemēram, kad bija pasaules čempionāts hokejā, piedzīvojām augstāko datu plūsmu mūsu tīklā Latvijā. Spēle notika ap plkst.17.00, visi sēdēja sastrēgumos un skatījās hokeju mobilajā telefonā. Mums tā bija lieliska iespēja pārbaudīt, kā tīkls strādā. Secinājām, ka tīkls strādā labi, bet satura serveri, kas translēja spēli, ieķērās, jo netika galā ar tik neparedzēti lielu datu plūsmu.
Kādi ir Bites nākotnes plāni?
Mums ir plāni saistībā ar 4.5G. Testējam, kā tehnoloģija strādā, bet paralēli strādājam ar produktiem – ne konkrētām tehniskām lietām, bet trim četriem produktiem klientiem. Tie parādīsies drīzumā. Es nevaru atklāt, kādi šie produkti būs, bet industrija virzās prom no gigabaitiem un minūtēm uz cita veida produktiem.
Vai nozarē pietiek atbilstoši izglītotu telekomunikāciju speciālistu – inženieru un programmētāju?
Mums ir divu veidu inženieri – IT speciālisti un telekomunikāciju speciālisti. Ar otrajiem ir grūtāk, bet tas nav tikai Latvijā, tas ir visā Eiropā. Pēc labiem inženieriem ir augsts pieprasījums, jo industrija mainās ļoti strauji un vajag visu laiku sekot izmaiņu plūsmai, lai iegūtu visas zināšanas un saprastu, kas notiek. Ja gadu vai pusgadu nestrādā, ir ļoti jāsteidzas, lai uzķertu visu jauno. Tagad IT un telekomunikācijas saplūst, tuvāko piecu gadu laikā vairs nebūs tāda nodalījuma – būs telekomunikāciju inženieri ar IT zināšanām. Es domāju, ka tad būs vieglāk atrast speciālistus. Speciālisti nāk no Transporta un sakaru institūta un Rīgas Tehniskās universitātes. Abās augstskolās ir profesionāla sagatavošana, bet pēc izlaiduma mums ir jāstrādā, lai iemācītu absolventiem iesaistīties reālajā darbā, jo studijas parasti ir vairāk teorētiskas. Bet tā arī ir visur, izņemot Zviedriju un Somiju, kur augstskolas sadarbojas ar Nokia un Ericsson.
Vai profesionāļus ir grūti noturēt?
Jā, diezgan grūti. ES atvērtajā tirgū viņi visu laiku saņem piedāvājumus, jo citās valstīs situācija ir līdzīga.