Ja, piemēram, divi vecāki uztur vienu bērnu, lai visiem trijiem iznāktu iztikas minimums, vecākiem būtu jānosaka augstāks minimālās algas līmenis, katram aptuveni 300 latu, savukārt, ja viens vecāks uztur divus bērnus - minimālā alga viņam būtu jānosaka gandrīz 600 latu.
"Minimālā darba alga, līdzīgi kā daudzi citi minimālie lielumi, nav tieši saistīta ar iztikas minimumu. Minimālajai darba algai ir cita funkcija - tā ir pati zemākā mēneša atlīdzība, kuru darbinieks regulāri saņem par paveikto darbu, strādājot pilnu darba dienu," sacīja LDDK ģenerāldirektore.
Pēc viņas sacītā, katra paša ziņā ir izlemt, kādu darbu no iespējamā darbavietu piedāvājuma izvēlēties - ar zemāku nepieciešamās kvalifikācijas līmeni, mazāku darba intensitāti un citiem raksturlielumiem vai augstāku kvalifikācijas līmeni un lielāku darba intensitāti. Piemēram, studējošs cilvēks izvēlas nepilna vai pilna laika dežūrdarbu, bet tas noteikti negarantēs viņam pilnu iztikas minimumu un vēl klāt līdzekļus studiju maksājumiem.
"Ja tomēr nevaram noteikt dažādus minimālās algas līmeņus strādājošajiem atkarībā no apgādībā esošo personu skaita, tad, sekojot pieņēmumam, ka darba algai jānodrošina iztikas minimums, otra teorētiskā iespēja ir noteikt algu līmeņus, kuros drīkst nodarbināt personas atkarībā no apgādājamo bērnu skaita. Šāda pieeja neizbēgami nonāktu pretrunā ar diskriminācijas aizliegumu un izraisītu vairākas nevēlamas sekas," atzina Menģelsone.
Jau ziņots, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē atbalstīja, ka minimālās mēnešalgas apmērs nākamajā gadā paliks nemainīgs - 200 lati. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kuri saņem valstī noteikto minimālo mēnešalgu, "uz rokas" saņem 144,75 latus, kas šā gada aprīlī bija 82,3% no iztikas minimuma jeb 175,78 latiem.
Labklājības ministrija uzskata, ka mēnešalga ir jāsaglabā 200 latu apmērā, lai nākamgad veicinātu mazāk kvalificētu darbinieku integrāciju darba tirgū