"Skaidrs, ka pienu grāvī neviens nelies, bet kur likt pārpalikušo pienu? Tā kā iepirkumu cena ir zem pašizmaksas, zemnieki meklēs iespējas pārpalikušo pienu laist tirgū pa jebkādiem ceļiem. Tas nozīmē, ka būs nelegālie uzpircēji un uzplauks piena melnais tirgus," atzina piena kooperatīvu vadītāji.
Tāpat viņi norādīja, ka joprojām neesot skaidra sistēma, kādā kooperatīviem vai ražotājiem būs jāmaksā soda naudas - patlaban tiekot risinātas sarunas ar juristiem, kā arī Zemkopības ministriju, lai skaidrotu zemniekiem visas nianses saistībā ar soda naudas veidošanās shēmām.
Savukārt, kā kooperatīvu vadītājiem norādīja Lauksaimniecības datu centra Piena informācijas nodaļas vadītāja Oksana Stepučeva, šajā kvotas gadā pārpilde varētu būt 5%.
"Patlaban vēl precīzi nevar prognozēt galējo rādītāju, tomēr tie varētu būt 5%. Kvotas gada sākumā piena ražotāju - saimniecību - skaits bija 8418, uz 30.septembri to skaits bija palielinājies līdz 9252 saimniecībām. Saimniecību skaits, kuras vispār nepilda kvotas jeb neražo pienu, ir 285, savukārt kvotas par 100% jau izpildījušas 303 saimniecības," sacīja Stepučeva.
Jautāta, kas darāms, lai kvotas netiktu pārpildītas, viņa norādīja, ka zemniekiem ir jāizrēķina, vai izdevīgāk maksāt soda naudu par pārsniegšanu vai arī pirkt papildu kvotas. Tāpat zemniekiem ieteikts regulēt izslaukumu vai piena tauku procentu, kā arī palielināt pašpatēriņu.
Kā ziņots, piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ piensaimniecības nozarē izveidojusies smaga situācija, līdz ar to lauksaimnieku organizācijas vērsušās pie valsts amatpersonām ar aicinājumu lobēt zemnieku intereses Briselē un panākt iepriekš solīto atbalsta izmaksu vēl līdz šā gada beigām.
Jau vēstīts, ka septembrī vizītes laikā Rīgā toreizējais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs norādīja, ka kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas jau līdz gada beigām, tomēr to apmērs pagaidām nav zināms un būs atkarīgs no ZM laikus veiktām aplēsēm.
Savukārt Latvijas valdība plāno nākamnedēļ skatīt jautājumu par 7 993 480 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai. Ja valdība priekšlikumu atbalstīs, piensaimnieki līdz gada beigām no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu saņemt maksājumu par katru govi vidēji 65 eiro apmērā.
Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts sedz līdz 70% jeb līdz 46 eiro no izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.