"Padomju laikos izplatīta bija konservēšana, taču, Latvijā ienākot lielveikaliem, plašu popularitāti guva to plauktos atrodamā daudzveidīgā produkcija. Patlaban var novērot, ka tāds produktu apstrādes veids kā konservēšana atkal atgriežas apritē. Tāpat pēdējos gados cilvēki Latvijā arvien vairāk ir pievērsušies sēņošanai un ogošanai," stāstīja Valciņa.
Viņa uzsvēra ka, runājot par vietējās pārtikas pirkšanu, aktīva ir gan zemnieku iniciatīva, rīkojot tirdziņus, gan arī patērētāju iniciatīva, piemēram, organizējoties tiešās pirkšanas pulciņos, jau laikus vienojoties ar zemniekiem par konkrētas produkcijas audzēšanu vai dodoties pie lauksaimniekiem palīdzēt ražas novākšanā, atalgojuma vietā iegūstot dārzeņus.
Taču, kā liecina 2010.-2011.gadā veiktais BIOR pētījums, Latvijā gan pavasarī, gan rudenī ģimenes lielākoties pārtiku pērk lielveikalos. Katrā sezonā tādu ģimeņu ir vairāk nekā puse. Tomēr nedaudz vairāk kā 40% ir atzinuši, ka augļus un dārzeņus audzē paši.
"Pētnieki daudzviet pasaulē domā, ka cilvēki arī turpmāk dzīsies pēc zemākām cenām, lielākām ērtībām un citiem labumiem, tālab saglabāsies tendence par galveno pārtikas produktu iegādes vietu izvēlēties lielveikalu," stāstīja Valciņa, kā alternatīvas minot sezonālo produktu ēšanu, vietējās pārtikas pirkšanu, konservēšanu, piemājas dārza ierīkošanu.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka viņš ir pārliecināts par vietējās pārtikas veselīgumu un atbilstību vajadzīgajiem standartiem. Piemēram, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā, kam dots Zaļās karotītes nosaukums, ietilpst 46 ražotāji, kas patērētājiem piedāvā 138 produktus.
Tāpat arvien izplatītāka kļūst bioloģiskā lauksaimniecība - 2013.gada beigās ar to nodarbojās 3473 saimniecības. "Protams, mēs gribam, lai šādu produktu būtu vairāk un to cena - zemāka," sacīja zemkopības ministrs, piebilstot, ka bioloģiskajās saimniecībās tiek saražoti nepilni 5% no kopējās lauksaimniecības produkcijas valstī. "Tas nav daudz, bet tas ir tik, cik mūsu cilvēki ir gatavi nopirkt," sacīja Dūklavs.
Zemkopības ministrs norādīja, ka palielinās arī bioloģisko produktu pārstrādes uzņēmumu skaits - ja 2010.gadā bijuši 86 šādi uzņēmumi, tad 2013.gadā to skaits sasniedzis 192.